Cits ātrāk, cits vēlāk - mēs katrs šķiramies no kāda sapņa. Pēc tam no nākamā. Un vēl no viena. Cik nu katram to ir. Kaut kur dzīvē neredzama stiepjas tā palaidņu gadu novilktā makšķeraukla, uz kuras paklūpot, mēs atjēdzamies - TĀ vairs nekad nebūs. TAS vairs nepiepildīsies. Ir lietas, kuras ir nokavētas. Vai vispār nav bijušas lemtas.
Atslegas vārdi: Skirsanas0
Tie ir pareizi dokumenti pareizas rokas....
briviba-vejs-...milestiba-dzeja-muzika...maksla!
Mēs no sapņiem nešķiramies, ņemam tos un piepildam
Pēc tevis teiktā - neviens sapnis nav piepildāms - nav nepiepildītu sapņu, ir sapņi, ko mēs nevēlamies piepildīt, tātad, tas arī nebij sapņu plauktiņā noglabāts.
Pakārti sapņi
Ceļa malā vējam līdzi dzied
Pienāks pavasaris
Bet tie vairs no jauna neuzzied
Tie neatplaukst
Jo kas reiz mūžībā zudis
To vairs nesasniegt
Un tikai vēlos rudens vakaros
Gribas pie sevis klusi kliegt
Kāpēc pakārti sapņi
Ceļa malā vējam līdzi dzied
Džeimss Freirs
Ir viens risinaajums...atvadiities tikai un vieniigi no piepildiitiem sapnjiem...ko ar nepiepildiitiem dara mees taa kaa visi labi zinaam...paseezjam, atpuushamies, papriecaajamies par dziivi un atkal meegjinam to piepildiit! :)))