Tā bija gandrīz laime...

26. nov 2010. 01:54

Vēl viens mans laimes rīts ir gaiši – silts un nācis
Ar pārpilnību izjūtās, un gandrīz nevaldāmu tieksmi
Kāds Jūtu Eņģelītis savu mīlas darbu sācis,
Tas norāda uz mūsu jaunās mājas zemo slieksni...

Par manu sapņu cilvēku es jūtu gandrīz visu
Par cik tā Uguntiņa vienmēr bija manā sirdī!
Ir laimes programma, un es to izpildīšu,
Mums lemts ir pērties izpratnes un saldās laimes pirtī!

Tā nāca jauna diena, gāja cita, visai silta,
Es biju visai  laimīgs, un bez drūmās piegaršas
Vai varēju es zināt to, kad sirdsuguns bij  cita
Es būšu uzmāvis sev sirdij  svešu jūtu  važas!!

Kāpēc es steidzos dzīvot, mīlēt, forsēt attiecības??
Vai tas ir manī ģenētiski mantots??
Tai Dāmai visa pārāk daudz tad izrādījās...
No sevis aiziet nevaru, bet jūtos, aplaimots!

         / Janeks Laganovskis /

Atslegas vārdi: Daiļrade1

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt