Vējš pāri laukiem baltas rozes bārsta.
Pa vienai ziedlapiņai raujot nost.
Tās cita citai ziemas teikas stāsta,
bet visas kopā-gaismas pili poš.
Gan brīvi lido tās,gan lokā vijas,
kā valsī apkampušās,lēni slīd.
Te viegli aizsteidz garām,rindas mijot,
te iedzirkstas kā dimanti un spīd.
Šī ziemas rožu prieka pilnā deja,
Kā pasaka, kur burvestības klimst.
Liek atplaukt mīļam smaidam Tavā sejā,
bet līdz ar smaidu -sirdī svētki dzimst!
(J. Tabūne)
Sveiciens visiem aizdedzinot pirmo adventes svecīti!