Gudrās teorijas lai paliek to izstrādātāju un izzinātāju pārziņā. Katrs sakarīgais taču tāpat saprot, ka sakars tā svešvārda pielietojumā ir ar sakariem. Fiziskā cilvēku saskare pa ceļiem, kas te vairāk līdzinās neceļiem, arī lai ir to aprūpētāju aprūpē. Pa tiem neceļiem ātri gan var nokļūt grāvī, kas parasti ir ceļu malās. Vai to citu sakaru lietā arī neesam grāvī? Kādreiz vismaz vienā jomā sabiedrība tika informēta, pakļaujoties glavļita noteikumiem un visi uzzināja tik to labo, vēlamo. Tagad, līdzko kā kāds atver muti, jādzird - mēs par to domājam, pie tā tiek strādāts, noteikumi paredz, ka par to  jādomā.... Gribi vai negribi, parasts cilvēks ir kaut kā glavļitam līdzīga varā.

    Komunikācija un uzticība. Uzticēšanās nepieciešama. Vai tā vispār ir?

   Ir tādi, kas satraukušies komunikācijas lietās preču un pakalpojumu reklāmas jomā. Vienmēr gan ir reklamēts tas, ko cilvēki nepērk vai arī  - "ķer uz muļķi". Ja noķertie mantu pēc tam izmet kā nevajadzīgu, tas tikai sīkums, salīdzinot ar to, ka politiskās, ekonomiskās lietās "noķerto" zaudējumu un zaudējumu izdarīšanas iespējas ir neizmērojami lielākas.

   Arī par to te nemaz neuztraucas, galvenais, norādīt, ka vainīgs tas, kas komunikē, ne tas, kurš gādā par to, lai būtu, par ko komunicēt.

   Sabiedrība tik diskutē, ko darīt, kad cilvēks nosists, nevis par to, ko darīt, lai cilvēku nenosistu.