Ar straumēm uz jūru, kas šalkdamas skrien,
Ar to, kas jau bijis, un ar to, kam vēl dzimt,
Kur paisuma bangas un galotņu gods,
Lai skatām, cik vanagam redzēt ir dots...

Uz vaļņiem. No turienes skatienu vērst,
Mērot debesu dzīles, vai tas nav tā vērts,
Ar sauli būt solī un mākoņus just,
Lai pasaules drūzmā mums nenozust...

Ar straumēm uz jūru, kas šalkdamas kūp,
Ar visu, kas veidots, un ar to, kam būs būt,
Lai noreibstam laimē un apskaujam tos,
Ko dzīvība dod, lai mēs piepildītos/a.d./...mīlestībā/J/