Tai baltā pusnaktī kad balta, balta sirds

Pār baltu pasauli ar baltiem spārniem lido

Es sveces aizdegšu lai top kaut nedaudz silts

Lai baltā sirds var redzēt kur tās citas dzīvo.

Kad baltā bērzā iekals krustu dzenis balts

Kad balta asara pār vaigu lēni ritēs

Būs rudens vēls un rozēs iedzels pirmais sals

Un būs par vēlu baltu bezgalību mīlēt.

Es melnam spītēšu es saposīšos balts

Ar baltu dvašu atkausēšu baltās rūtis

Būs durvis vaļā sniega balti saklāts galds

Es viesus gaidīšu ko liktenis man sūtīs

Un baltā klusumā kad negaida neviens

Pie manis sanāks tie ko pazaudēju dzīvē

Un dzenis baltais, čaklais, muļķa putns

Mums pārkals krustu baltā bezgalības zīmē.

Egons Pičners.