Pa baltu ceļu baltas domas staigā
un sapnī baltas krizantēmas zied...
Tu vienmēr pamani ikkatrā vaigā
to sauli,kura nekad nenoriet.
Tu ieraugi to putnēnu,kam auksti-
viņš ligzdu Tavā azotē grib rast.
Un neatsaki citiem pasniegt plaukstu,
jo zini-dzīvē bieži gadās salt.
No Tavu acu glāsta akmens uzplaukst,
jo gaišs ir viss,kas Tavā ceļā nāk.
Un Tevis teikto vēlreiz gribas apjaust,
lai dvēsele pret naidu stāvēt māk.
Pa baltu ceļu Tavas domas staigā.
Caur visu ziemu krizantēmas iet...
Un uzzied kupena,jo tai ir ceriņš vaigā-
Kā pašas laimes žilbinošais zieds.
~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~
aut.nez.