Pa baltu ceļu...

4. dec 2010. 22:37

Pa baltu ceļu baltas domas staigā
un sapnī baltas krizantēmas zied...
Tu vienmēr pamani ikkatrā vaigā
to sauli,kura nekad nenoriet.
Tu ieraugi to putnēnu,kam auksti-
viņš ligzdu Tavā azotē grib rast.
Un neatsaki citiem pasniegt plaukstu,
jo zini-dzīvē bieži gadās salt.
No Tavu acu glāsta akmens uzplaukst,
jo gaišs ir viss,kas Tavā ceļā nāk.
Un Tevis teikto vēlreiz gribas apjaust,
lai dvēsele pret naidu stāvēt māk.
Pa baltu ceļu Tavas domas staigā.
Caur visu ziemu krizantēmas iet...
Un uzzied kupena,jo tai ir ceriņš vaigā-
Kā pašas laimes žilbinošais zieds.
~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~°*~
aut.nez.

Atslegas vārdi: dzeja18363

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Dzēsts profils 4. dec 2010. 22:45

Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
(I. Ziedonis)

Autorizācija

Ienākt