Ar rozēm septiņām - tik dzeltenām kā medus

es Tevi , dēlu māte , gribēju reiz sveikt ,

Lai sirdī izkustu Tev vienaldzības ledus

Un pagalmā Tu nāktu labus vārdus teikt ....

Es paldies saku Tev gan vakaros , gan rītos ,

Ka dēlu audzēji man vienai vien-

Lai kurā pasaul)s malāes ar) būtu ,

Pie Tevis mani mīlestība sien !

Tik nebēdājies, māt , ka sērdiene es esmu

Un man nav lakata , ko Tev uz pleciem klāt -

Ar rozēm dzeltenām , ar mīlestības dvesmu

Ļauj man pie tavām durvīm šodien godbijīgi stāt !
aut.nez