Vakars satumst
zem tālajām zvaigznēm,
pāri laternām ēnas slīd,
tikai vārdi kā putnēni lido,
gājputni dziesmu nes sasildīt.

Atlido, pieklauvē logā manā,
knābīti mazu pie stikla sit.
Brīžiem sveicinot, brīžiem lūdzot,
dziesma smeldzīga istabā rit.

Pārkāpj, ieveļas slieksnim pāri
vesels medainu vārdu spiets.
Saule no vasaras pieneņu pļavām
svecītēm pāri ganīties iet.

Tik daudz siltuma, tik daudz gaismas
manā istabā staro un slīd !
Steidzos vārdu putnēnus barot,
gājputnu dziesmas sasildīt.

Paceļas, aizlido laternām pāri
putni un saulaino vārdu spiets,
rodot ceļu zem tālajām zvaigznēm,
tagad pie Tevis sildīties iet.

/Gita Āboliņa./