Pieskāriens
26. dec 2010. 22:32
Viņš tumšajā valstībā mīt
Un blakus vien mazas zvaigznes spulgo;
Tik vien cik kāda gaisma pār Viņu līst
Viņa gaišajā valstībā mīt
Un blakus mazas zvaigznes silda;
Tā savus pieskārienus nebeidz vīt
Viņš glāstus saņem pār ielejām savām,
Tās dziļas, gaisma tām bijusi sveša;
Mazajām zvaigznēm Viņš čukst par gara alkām
Viņa ar netveramu smaidu visus glāsta,
Mazās zvaigznītes – un tātad arī Viņu:
Dzīvības teikas arī viņam stāsta
Traģiska mīla viņos abos mieso,
Jo Mēness Sauli noskūpstīt nespēs,
Tik Viņas stari Viņa vaigus viesos…
Atslegas vārdi: Pieskāriens1
Komentāri (2)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
26. dec 2010. 22:36Ak glazsts ...ak mani vesi balie vaigi ....izsteniba man patreiz vini ir silti ... vaitad nau redzams ! ...aaaa ! tu par tiem vaigiem runaji ... ...pag apaga ...es apchamdisu .... neenu ari tie ir silti ...tikaij no ritiem mazliet vesi laikam sega noslid katru nakti , es laikmam sapnojot spardos ...
Ja runajm nopietni tad dzejolis ir loti juteklisks un ar iedvesmu radits ...interesanti butu zinat kurtu tadu dvesmu smelies ....vai ari jus abas kopistiski radijat ....tur glastoties ...?
Villi T. 26. dec 2010. 22:34Skaisti !!!