Kaķēns aiz pūkainas austiņas kasa,
Baltākās spalvas no debesīm krīt,
Mākonis mākonim domīgi prasa -
Kāpēc tas kaķis tā saulaini spīd?

Vēji to purina, puteņi krāso,
Sarma uz purniņa putekšņus sēj,
Kaķēns vien uzsmaida - kažoks jau lāso,
Sirds ne vien sniegpārslas izkausēt spēj.

Lai jau skrien gadskārtas, virpuļo dienas,
Lai jau līst lietus un lāstekas kūst,
Mirklī kad kaķis ar pasauli tiekas,
Pelēkās krāsas aiz jūras prom plūst.

Nosargā kaķēnu dvēselē savā,
Neļauj tam skrāpēties, neatļauj bēgt,
Palaid pie citiem to pīpeņu pļavās,
Kur var starp sniegpārslām taureņus ķert.

(c) Agnese Līcīte, 2011