Es gribētu krist no tiltiem,
Lai justu asinis savās dzīslās,
Un tikai sev, nevis citiem,
Sniegt atbildes īstās.
Es gribētu neatstāt pēdas,
Kad skriešu pa sniegu,
Un sadziedēt rētas,
Kuras radījušas prieku.
Es gribētu sapņot tā-
Ar neizvērtām acīm,
Un smieties ne no kā,
Dejot pie lēnām taktīm.
Es gribētu beidzot paklusēt,
Bet kaut kā to nespēju,
Jo tomēr nevaru izturēt,
Šo klusumu un bezvēju…
Atslegas vārdi: Šodienas murgs0
Ledija J. 2. jan 2011. 21:46labs gan,malacis,vismazkads ,kurs var ari kaut ko no dzejas uzrakstit,citadi mal viena malsana ,dazi,tik par seksu
Ingrida X. 2. jan 2011. 14:46Nāc mazliet tuvāk, / Uzklausi, kas man sakāms. / Gluži kā bērni gulēsim, / Mēs aizsapņosim šo nakti. Neils Jangs
final t. 2. jan 2011. 00:59OMG,mans poēts:**
Luna L. 2. jan 2011. 00:27Ja tas ir Tevis paša sacerēts....tad atzīstami jauks! Patika.
Emils T. 2. jan 2011. 00:20Ir gan...
Prieks:))
Dzēsts profils
1. jan 2011. 23:58Dzejolis ir aizkustinošs,
patīk.:]