Pāvests Jānis Pāvils II, ciemojoties dzimtajā Polijā, Varšavā rīkoja pieņemšanu. Kad pienāca Polijas galvenā rabīna rinda stāties augstā viesa priekšā, viņš, neievērojot nekādas protokola prasības, lūdza novākt krustu no Aušvices sienām.
       «Man ir jālūdz šis solis Pāvesta kungam,» galvenais rabīns Pinchas Monahems Joskovičs turpināja, pēc tam, kad bija stādījies priekšā kā Aušvices nāves nometnes moku izdzīvojušais, «jo vēl arvien man ausīs skan bērnu raudas». Viņš teica, ka šis krusts viņam ir kā «stopsignāls, kā «halt» – stāt!» un tas traucējot viņu lūgšanās. «Es lūdzu Pāvesta kungu dot rīkojumu saviem cilvēkiem novākt šo krustu no nometnes.»
       Rabīna aicinājums izskanēja televīzijas tiešraidē un satrieca daudzus skatītājus, uzjundot sāpīgu tēmu, ko katoļu un jūdu līdeŗi centās nogludināt Pāvesta vizītes laikā. Rabīna lūgumam izvēlētais laiks bija tikpat satriecošs, cik viņa vārdi.
       79 gadus vecais Pāvests uzrunā Parlamentam izklāstīja vīziju par Polijas jauno demokratiju, kas balstās uz iecietību un garīgumu. Tobrīd vienā auditorijā atradās Lechs Valensa, neatkarīgo arodbiedrību kustības «Solidāritāte» dibinātājs, un Voicechs Jeruzeļskis, KP līderis, kuŗš 1981. gadā ieviesa kaŗa stāvokli un salauza «Solidāritātes» kustību.
       Pāvests bija gatavojies lūgt Dievu kopā ar jūdu grupām Varšavas holokausta memoriālā, tāpēc incidents pieņemšanā bija negaidīts atgādinājums, ka, Otrā Pasaules kaŗa rētas vēl arvien ir vaļējas, lai gan Pāvests vienmēr ir aicinājis uz vienotību...
       Jānis Pāvils II plānoja aizlūgt par 108 nacistu nogalinātiem katoļiem, viņš jau sen bija meklējis iespēju godināt kritušos tautasbrāļus, t. i., poļus, kas gāja bojā koncentrācijas nometnēs līdzās ebrejiem, taču nu atklājās: vēl arvien pastāv strīds, kuŗš ir cietis vairāk kaŗā, kas nesa iznīcību Polijai un no tās izslaucīja jūdu iedzīvotāju daļu.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/20_augusts/lapa4.htm
pēc «THE PALM BEACH POST» un «THE NEW YORK TIMES»