Kurš no visiem brīnumskaistajiem gadalaikiem jums patīk visvairāk...?

Zemes ass ir slīpa: zemeslode ir it kā noliekusies uz vieniem sāniem un, pārvietojoties apkārt Saulei, šo stāvokli nemaina. Pret Sauli periodiski ir vērsta vai nu Zemes ziemeļu vai dienvidu puslode, tādēļ visi zemeslodes apgabali nesaņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Zemes kustības dēļ apgaismojums visās vietās vienmēr nav vienāds - tas mainās, tāpēc uz Zemes mijas aukstāka laika periodi ar siltākiem. Tos sauc par gadalaikiem.Kad pret Sauli pavērsta Zemes ziemeļu puslode, tā saņem vairāk Saules gaismas un siltuma nekā dienvidu puslode, tāpēc tajā ir vasara. Ziemeļu puslodē Saules augstums pie debess ir vislielākais, dienas ir garas, bet naktis - īsas. Dienvidu puslodē šajā laikā apstākļi ir pretēji un tur ir ziema.Rudens
Kad pret Sauli pavērsts Zemes ekvatora apvidus, ziemeļu puslodē iestājas rudens. Abas puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visos Zemes apgabalos ir aptuveni vienāda garuma. Dienvidu puslodē šajā laikā ir pavasaris. Ziema
Kad ziemeļu puslode ir vērsta projām no Saules, tā saņem mazāk Saules gaismas un siltuma nekā dienvidu puslode, tāpēc tur ir ziema. Saules augstums pie debess ir vismazākais, dienas ir pavisam īsas, bet naktis ļoti garas. Dienvidu puslodē šajā laikā apstākļi pretēji un tur ir vasara.     
Kad pret Sauli pavērsts Zemes ekvatora apvidus, ziemeļu puslodē iestājas pavasaris. Abas puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visos Zemes apgabalos ir aptuveni vienāda garuma. Dienvidu puslodē šajā laikā ir rudens.