Pa septiņiem vārtiem var ienākt,
Var ienākt cilvēkā prieks.
Kas zin, varbūt brīdis tāds pienāks,
Kad tavs prieks būs tev ienaidnieks...

Kad nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks...

Tu tam netici, grūti tev saprast,
Ka reizēm var būt arī tā.
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts,
Ka tu smejies no itin nekā...

Kad tu esi ne nabags, ne bagāts,
Un nezini – laimīgs vai nē.
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk
Nekā vaimanāt nelaimē...
(Credo)