Vai tiksimies vēl kādreiz sapņu dārzā?
Kur lilijas un matiolas zied.
Kur noklīdušas maldās manas domas,
Un saule,smaržās reibusi riet.
Te nāku meklēt savus senos rītus,
Kad saule austot rasas lāses dzer.
Te nāku meklēt savus saules rietus,
Kad puķes ziedus ciet uz nakti ver.
Te nāku ravēt savus domu stādus,
Un izraut nezāles,kas elpot liedz.
Te dienā nogurušas sapņu bites,
Man puķes ziedos auklēt neaizliedz.
Vai tiksimies vēl kādreiz sapņu dārzā?
Te bites atstāšu,lai ziedos dūc.
Lai auklē ziedi jūsu jaukos sapņus,
Lai viņas atkal saldu medu sūc...
Starp liliju un matiolu smaržu,
Tur mūžam noreibušas bites klīst.
Starp liliju un matiolu smaržu,
Vien tikai bites apmaldīties drīkst.
Aut.Daina Legzdiņa-Treimane.