Nebūšu tik skarba un neteikšu, ka slavenais musketieru sauklis aizmirsts. Normāls cilvēks taču dzīvo ar atmiņām. Ne atmiņās, bet ar atmiņām.  Dzīvot atmiņās vien gan jau ir tas pats, kas dzīvot vēsturē. Vēsture ir jāzin, bet dzīvojam mēs šodien.

Janvāris ir barikāžu mēneša piemiņas laiks. Laiks, kad toreiz pat vairāki cilvēki atdeva savas fiziskās dzīvības par neatkarību no psrs.  Grandiozi piemiņas pasākumi, izstādes, akcijas... Bet, kā šodien jūtas tas viens, nevienu neinteresē.

Ja netā paskatās kaut mirkli uz komentiem, tad valda tik - neietu uz barikādēm, ja zinātu, kā tagad būs. Tik to, ka pie notiekošā katrs pats arī vainojams, skaļi neviens pat nesaka. Neviens no viņiem nav tas musketieris, kurš skaļi var saukt - viens par visiem, visi par vienu.