Es kā sniegasieva iznākšu no sniegiem,
Nostāšos pie loga,nedrīkstēsi rāt,
Man jau brīva doma,varēju es citur
Cauri vējputeņiem šonakt aizstaigāt.
Ja pie tevis esmu,tad jau būsi saucis-
Kaut vai putna balsī rīta agrumā
Ja no apsnigšanas,ja no ziemas vidus
Man pie tava loga bija jāatnāk.
Jo es leduspuķes pārvērtīšu ziedos,
Nesaki na vārda...ļoti labi tā-
Es jau daudzus gadus taviem ceriņkrūmiem
Liku mazu daļu savas saules klāt.
Es tik klusi nāku,svešie vispār nedzird,
Biežāk mani saredz projām ejot jau,
Balti,balti sniegivai tad baltos sniegos
Mazliet ceriņsmaržas atmiņās vēl nav?...
/Sk. Kaldupe./

Lai jaukas brīvdieniņas!