Cik liela gan bija atšķirība starp teorētiskajā literatūrā zaigojošajām frāzēm par brīvību, skaistumu, godu un cieņu, starp maldugunij līdzīgo visdziļāko gudrību izteicēju balamutību, pretīgi humāno morāli, - pie tam tas viss tika apgalvots ar cietpaurīgu pareģu noteiktību, - un starp šīs jaunajai cilvēcei domātās dziedinošās mācības brutālo dienas presi, kuru neatbaida nekāds zemiskums, apmelošana, un kuras melīgo virtuozitāti var saukt par patiesi neaptveramu! Teorija ir domāta dumjajiem vientiešiem no vidējiem un, protams, arī no visaugstājkajiem „inteliģences slāņiem”, bet prese ir paredzēta masām. ]
------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tā kā sociāldemokrātija spēka vērtību vislabāk ir guvusi pašas pieredzē, visbiežāk tās vētra brāžas pret tiem, kuros tiek saskatīts spēks. Un otrādi. Tā slavē katru vārguli pretējā pusē, sākumā uzmanīgi, pēc tam jau skaļāk, atkarībā no tā izzinātās vai iedomātās garīgās kvalitātes.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
Arodbiedrības arvien mazāku vērību pievērsa strādnieku patieso interešu aizstāvēšanai un nonāca pat tik tālu, ka tās vispār vairs neuzskatīja par vēlamu novērst plašo darbaļaužu masu sociālo un kultūras postu: varēja draudēt briesmas, ka, apmierinot masu vēlmes, tās turpmāk nevarēs izmantot kā gļēvu bezgribas cīņas ieroci.