Maisīties otra dzīve ir noziegums.

Cilvēki streso tur, kur to darīt nevajag, neviens stress līdz šim nav atrisinājis nevienu problēmu! Tas, kurš žēlosies par dzīves grūtībām, saņems sev un citiem grūtības, - domas materializējās, domājam tikai pozitīvi, un pozitīvs noteikti materializēsies. Paši jūs, cilvēki sev nevēlaties labu, tāpēc saņemat slikto, viss ir ļoti vienkārši, tikai jūs uzskatat, kad nav vienkārši, tāpēc jums ir smagi...

Tieši tā - ļauj tai būt ..., vnk esi pats un dzīvo ...

Es negribu eksistēt.....un nelūdzu daudz, tik vien kā dzīvot..........
......kā tad lai atbild uz ikdienas jautājumiem.....visur Jā vai Nē.......?
Bet es gribu domāt pirms atbildēt, bet tu man to gribi liegt............

Hmm, spriezot pēc tā, kā jūtos - laikam jau patiešām arī izdodas būt mierā un saskaņā ar apkārtni, sadzīvi , ģimeni un līdzcilvēkiem. Taču , kur nu nepiekritīšu- tas nenozīmē - nolikt visu malā, pašplūsmā, nedomāt un neplanot un tikai samierināties ar notiekošo. Drīzāk tas būtu variants, kad ir skaidra bilde- nu nevaram un nevajag visu laiku būt - uz naža asmens, uz frontes līnijas, karstajā punktā, un rosīties, rosīties, kaut ko mainīt un censties , griezties kā kar4uselim, kert un grābt- ko vien var un kad vien var. Ir jāsabalansē aktivitāte un miers- visam ir savs laiks un situācijas .  

Jāliek tai būt! Pilnīgi piekrītu, nekad nevajag ļoti plānot, tad nekas nesanāks.

...nē,nemēdz būt samierinoši ar visu apkārtējo vidi....ieganstu tam ļoti ļoti daudz un dažādi......Flegmātiķis var atļauties tā izteikties un samierināties....Dzīvi kā tādu, cilvēks kārto pats....

Skaisti vārdi. Skaista teorija. Bet kā ir īstenībā? Īstenībā dzīve aiziet garām, kamēr mēs nedodam tai miera...  

tas nav viegli,bet ļoti labi iedarbojas,jo tiešām viss sakārtojas pats no sevis,tikai jācenšas aŗī domāt pašam pozitīvi
nu kā ar manu kaķi,ja negribēs ,nenoturēšu rokās-skrāpēs kodīs,palaidīšu....pats atnāks un būs mīļš