Cik bieži atceramies cilvēkus, kuri bijuši mums dārgi!!!
22. jan 2011. 00:03
KĀ ATGRIEZT LAIKU
Es bieži domās runāju ar tevi,
Kaut nu jau laiks, kopš tevis blakus nav...
Tik foto, kurā redzu arī sevi,
Man plauktiņā starp citiem nolikts stāv.
Tavs smaids un tavu acu jautrais skatiens
No bildes manās gaitās noskatās...
Es gribētu, kaut spētu atgriezt laiku!
Tik daudz ir palicis tev nepateikts.
Varbūt tad izmainītos dzīves gaita,
Un līdzās būtu smaidīgs tu un sveiks...
Ak, kādēļ nevar atgriezties tai laikā
Un mīlu pirmo izjust vēl vienreiz.
/Aija Celma/
Atslegas vārdi: dzeja18356, milestiba - attiecibas - dzive6
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
22. jan 2011. 09:00
Dzēsts profils
22. jan 2011. 01:40Mūsu kādreiz dārgie reiz pārstāj tādi būt ..., bet tas skaistais , kopā pārdzīvotais - atmiņas , paliek ar mums ...un nevajag viņu dzīt prom , jo bez tā mēs nebūtu tie , kādi tagad esam ...
Frēzija v. 22. jan 2011. 00:34 Ļoti jaukas dzejas rindas
.......diezgan bieži.....
.....un tie jautājumi neliek mieru - kur viņi tagad, kādi izskatās, ko dara........., kaut gan pagājusi vesela mūžība.....bet laikam jau kaut ko man viņi nozīmēja, ikviens cilvēks........varbūt ne tik dārgs, bet vienkārši, kurš ir ņēmis kaut kādu dalību manā dzīvē....ataust atmiņā
Dzēsts profils
22. jan 2011. 00:15
Lita F. 22. jan 2011. 00:10
Dzēsts profils
22. jan 2011. 00:07Tos neaizmirst, tik vienkārši!
Dzēsts profils
22. jan 2011. 00:07