...un izaug puķe cerību krāsā...

29. jan 2011. 14:15


***
Izgaršot lietu.
Uz mēles.
Aukstās lietus drusciņas saķert
un izgaršot smejoties.
Nav viņām garšas.
Nekādas.
Tomēr izgaršot neviļoties.
Sagaršot pavasari slapjā debesu niekā.
Un aizmirsties priekā.
Uz vaiga atļaut asarām sajaukties kopā
ar lietu.
Smagu.
Vieglu.
Atrast sevī mazu bērnu,
kam acis mirdz priekā.
Un dzīvot!
Dzīvot tik ļoti!
No vienas lietus lāses uz mēles.
Ticēt.
Un zināt,
Ka ne jau visas lāses ir asaras sāļas.
Un sajust,
Ka no katras lāses izaug puķe cerību krāsā.
Mīlēt.
Tik ļoti,
Lai dzīvi var pacelt spārnos!
/aut.nez./
***


Atslegas vārdi: tcm es0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 29. jan 2011. 14:46

Cerība ir kā puķe izauklētā, kura plaukst kāmer laisti.

Frēzija v. 29. jan 2011. 14:33

........aizkustinošs ieraksts......
          .... + dziesma....izpildījums  

Autorizācija

Ienākt