Visu mūžu Endzelīns vāca Latvijas vietvārdus. Mūža pēdējos gados viņš vairs nevarēja piedalīties ekspedīcijās. Bet kādā sanāksmē kopā ar Elfrīdu Šmiti, kas organizēja kārtējo braucienu vietvārdu vākšanai, Endzelīns sevišķi uzsvēris, ka nepieciešams vietvārdus precīzi pierakstīt vietējā izrunā, apzīmējot arī intonācijas. Zinātnieks sacījis, ka vietvārdi ir svarīgs latviešu valodas vēstures materiāls, kas daļēji var aizstāt labus senus tekstus, kuŗu mums trūkst.
Endzelīns piedalījās savākto vietvārdu apkopošanā jaunā publikācijā, kuŗas pirmais sējums iznāca 1956. gadā, bet otrs – jau pēc profesora nāves V. Dambes apdarē. Diemžēl nav atradušies darbinieki, kas būtu noveduši Latvijas vietvārdu publikācijas galā. Dzirdami pat apgalvojumi, ka tas neesot jādara, Endzelīns teica, ka Latvija vietvārdu publikācija esot salīdzināma ar K. Barona tautasdziesmu publicējumu; abām latviešu filoloģijā ir neaizstājama vieta. Šis Endzelīna atzinums nebūtu jāaizmirst.
----------------------------------

Dažus vārdus par pašu Valodas centra ekspertu komisiju. ... Pēc tam I. Druvietes vadītā komisija tīši rīkoja sēdes tādā laikā, lai uz tām nevarētu ierasties Universitātes valodnieki, kas bija aizņemti lekcijās. Un tad I. Druviete panāca, ka Baltu valodas katedras pārstāvjus uz sēdēm vispār neaicināja un izslēdza no komisijas. Kad nu Endzelīna pretinieku pārsvars bija pilnīgs, I. Druviete sarīkoja Valodas ekspertu komisijas sēdi un, kā viņa saka, „demokratiskā veidā balsojot”, izbeidza diskusijas par rakstību. Tā I. Druviete saprot demokratiju. Patiesībā ir darīšana ar negodīgu mahināciju.
------------------------------------

Laikraksta „Diena” 2002. gada 28. marta numurā bija publicēts raksts <<Mudina atjaunot Endzelīna rakstību>> ar apakšvirsrakstu <<Valsts valodas centra eksperti uzskata, ka alfabēta maiņa ir lingvistiski nepamatota un <<polītiski bīstama>> >>. Ja šai rakstā teiktais tiešām atbilst Valsts valodas centra ekspertu uzskatiem unja rakstā nav kļūdu, tad jāsaka Endzelīna vārdiem citā līdzīgā gadījumā, ka šai Valsts valodas centra ekspertu komisijā ir salasījušies gandrīz vai vieni vienīgi stulbeņi. Proti, viņi piedēvē Endzelīnam, viņa kopā ar Mīlenbachu veidotajai rakstībai tādas lietas, kādu tur nemaz nav, bet pēc tam paši nobalso, ka tas neesot vajadzīgs un esot pat polītiski bīstams.
------------------------------------

Kad Aleksandram Čakam bija likuši rakstīt ķengu rakstu par Endzelīnu, dzejnieks atteicās. Bet viņš uzrakstīja dzejoli, kuŗā ir šādas rindas:
"Ir tak daži, kas bez smīnu
Domā mani kā par brīnu
Gudrāku par Endzelīnu."
--------------------------------------

No Maskavas atbraukušais vecais padomnieks citā reizē iebilda pret Endzelīna terminoloģiju, teikdams, ka latviešu valodā neesot no īpašības vārdiem darinātu lietvārdu ar izskaņu –enis. Endzelīns izmeta īsu repliku: „Ir gan tādi vārdi, piemēram, stulbenis.”...
--------------------------------

Valodniecība arī tagad Endzelīns ir tik liela autoritāte, ka nezinātāji gandrīz viņu vienīgo uzskata par latviešu valodas veidotāju un tāpēc reizēm dažu neprašu kļūdas piedēvē Endzelīnam, citus valodniekus nemaz nezinādami. Pieminams arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa vairākkārt dzirdētais atzinums, ka latviešiem ir tikai divi izcili zinātnieki, kuŗu vārdi joprojām pazīstami visā pasaulē. Tie ir ķīmiķis Pauls Valdens un valodnieks Jānis Endzelīns.
--------------------------

Grāmata iegādājama: http://latvietis.lv/index.cgi?action=31&id=2750