Iegadījäs brīvs brītiņš,pašķirstīju vecäs klades. Ir gan man bijusi pacietība kädreiz! Un laika arī ir bijis daudz,lai pärrakstītu dzejoļus:-D bet īstenībä jau feini tagad palasīt un atceréties jaunību:-) tik žél,ka ne visiem dzejoļiem arī autorus esmu pierakstījusi. Arī šis bez autora,bet- skaists:-) " tä nedrīkstéja notikt,ka Tu man kļuvi viss, /Jo šķiet man pašai sevis / necik nav atlicis/../ bet vél bez tä ir labi/ sev līdzäs tevi just/ pär dzīves énäm celties/ un mäkoņpļaväs zust/ tai piektä debess pusé/ cits nespés mani vest/kaut bütu viņš ar mieru/ uz rokäm mani nest/ es laikam nedrīkstéju/ līdz galam atkläties/ ja véléšos büs grüti/no tevis paslépties/bet nemäku pa pusei/ es sirdi vaļä vért/ pa pusei jütäm ļauties/ pa pusei piederét/
Atslegas vārdi: Pa pusei0
ir labi, ka ir ko atmiņām paturēt, jo ne visas pērles paliek sirdī.
Skaisti...
Es šonakt došos zvejā,
Metīšu tīklu jūrā,
Kurā kā sālījumā
Guļ salauzti kaiju kliedzieni,
Mēmi zivju lidojumi
Un slīcinātākās cilvēku īstenības,
Ko viļņiem uztic tik atdevīgi
Kā pie bikts.
Es nemaz nebūšu pikta, ja neķersies –
Varbūt tas vienīgais akmens tukšajā tīklā
Reiz bija mirdzoša zvaigzne
Pār mani un tevi
Liedaga smiltīs.