Mana draudzene uzrakstīja,pēc manām domām ,sirsnīgu dzejoli Mārtiņa Freimaņa piemiņai.Un es gribētu tā kā padalīties ra to:
                         Pēc mums...

Mums katram liktenis lemts:
...no zemes tu esi ņemts...
No mūžīgām alkām caur sāpēm
Uz zvaigznēm kāds darina kāpnes.
Sirds steidzas kā palaista vējā,
Bet apklust jau iesāktā dzejā.
Kāds laiku mums nezinot skaita,
Jo pulkstenim sava ir gaita.
Vien skaņās,kā brīnumā tīta,
Ausīs mūzikā gaisma no rīta.
Un dzīvos dziesma pēc mums,
Tikai zeme skums...

          Autore:Tamāra Kamša-Šperla.
          /29.01.2011./