mēs raudam. mēs smejamies. mēs smaidām. mēs melojam...

es atnāku. un neviena vairs nav.bet bija sarunāts...

tu gaidīji... bet 2 minūtes par maz...

es nokavēju. laikam sastrēgumos stāvēju...

mēs nezinājām. un negribējām zināt. varbūt mācējām tēlot pārāk labi. varbūt bijām pārāk patiesi...

ir jāmācās redzēt. un noticēt. arī citiem...

ir jāmācās klausīties. un arī neklusēt jāmācās...

ir jābūt, jālēkā pa peļķēm, jādzied pilsētas centrā un jāpaņem dārgākais taksis līdz mājām. nav jāžēlo ne laiks, ne nauda. un arī sevi nav jāžēlo...

padomāsim par savu tuvāko, un izraksim bedri ne tikai viņam, bet arī sev. lai tuvākajam nav jārok...

izsapņosim savus sapņus ikdienā. uzcelsim sapņu māju, pilsētu, valsti. no smiltīm, tādu mazu, lai pietiek tikai pašiem. un iesim ciemos viens pie otra. bez aicināšanas un pieteikšanās...

nāksi?