Es izdziedu vakaru,
izdziedu rītu
Dvēseles puteņos izauklētu.
Izdziedu skaistāko
cerību mītu
Zvaigžņotā naktī izsapņotu.
Visskaistāko dziesmu sev
Pataupu dienām,
Kad saule aiz mākoņiem zūd.
Tad uzdziedu pelēkam
Mākonim vienam,
Lai skrejot viņš priecīgs var būt.
Lai skrejot viņš aiznes
Šo dziesmu no manis –
Tā mieru Tev dvēselei dos
Un sapņus visskaistākos.

(Kokle Līviņa V.)