Varbūt reizēm tik ļoti noticēt gribas
Baltam sniegam, baltam miegam, zaros kas snauž
Gribas mīlēt, gribas lidot, debesīm piekļaujoties
Sirdī mīlu izjust, tas nekas, ka vēl no kritiena bail

Vakaros tumšos , kad ir tik vientuļi sirdī
Nespēks un nogurums kad plakstus ver ciet
Pieglausties, uzticot sevi cilvēkam mīļam,
Ticot, kā taureni trauslu tas tevi pasargāt spēs

Kad vakaros tumšos deg iedegtas sveces
Silti. Tik tuvu tev ļoti , ka sirdspukstus jūt
Neizzūd sajūta baltā, nekas nav par grūtu
Domās ceļu baltu ejam uz Pavasari...