Daudz var izturēt. Milzīgi daudz. Briesmīgi daudz.

Karus, okupācijas, deportācijas, migrācijas, konsolidācijas...

Var izturēt. Iztura. Politikāņu bezgalīgos solījumus. Pat naivi tiem tic. Kaut politikāņi domā tik par savas pakaļas sildīšanu.

Kurai valdībai kādreiz var ticēt? Ko tad "ēstu" tie, kurus tauta visu laiku gāna? Kas tik neatklājas, kad kārtājā valdība krīt.

Latvijas tauta ir gļēva. Pazaudējusi to garīgumu, ko uzkrāja tik dažus gadus pirms psrs okupācijas. Nezinīši izaudzinājuši jaunus nezinīšus.

Politikāņi "amatu tirgū"piemērotāko izvēlas ne pēc gudrības, bet pēc piederības partijai. Cik ilgi vēl? Gan jau ilgi. Jo cilvēks var izturēt daudz. Arī to, ka ņirgājas. Slēpti, atklāti, bet ņirgājas. Citu jau neko tas ņirga nav iemācījies. Cik ilgi vēl? Gan jau ilgi. Citai darbībai vajadzīga drosme un zināšanas.

Gļēvums un drosme ir "savienojamas lietas"?