Labrīt, es saku šorīt mīļai saulītei.
Tā rotājas jau agri, ar spožiem saules stariem.
Kaut sals knieb manu degungalu,  
Bet saulīte tik smej,  
Drīz, drīz jau pavasaris būs!
  
Es pacietīgi gaidu pavasari,
Man ziema šī jau apnikusi ir.
Ar ziemas aukstiem, vējiem, puteņiem,
Un dažām lietus dienām apnicīgām,
Tā nerimst vēl, jo tikai februāris.

Es gaidu pavasari atnākot,
Un putnu čalas dzirdēt gribas man,
Un strautiņus, kas čalot nenobeigs,
Tās ūdens tērcītes, kas uz upēm steigs.

Ak, pavasari skaistais ziedu laiks,
Kad pirmie sniegpulksteņi mūs sveiks,
Un krokusi savus krāsainos ziedus vērs,
Kad bites čaklās sanēt sāks,
Un pa ziediem pavasarīgiem šiverēt nāks.

Es gaidu, gaidu pavasari jauko,
Kas skaistāks var par to būt!
Kad visa dzīvā radība, tad mosties sāks.
Un cīruļi debess  zilgmē trallināt sāks,
Un gājputnu kāši debesīs, mūs priecēt sāks!

Es gaidu, gaidu pavasari...