Šāds hamletisks jautājums ir lielākai daļai latviešu. Jau astoņus gadus mēs grimstam nabadzībā un bezcerībā. Pērngad Latvijā 839 pašnāvības gadījumu vien, vēl slepkavības un citi smagi noziegumi... Valda ne likums, bet mafija. Valstī taču nav bijis ne zemestrīces, ne kaŗa, ne nāvējošu epidēmiju, viss ir noziedzīgās elites politikas sekas.
       Kur izeja? Ja esi mežā nomaldījies, jāatgriežas tur, no kurienes sācies maldu ceļš. Arī mums, kas esam zaudējuši astoņus gadus, jāatgriežas pie 1991. gada augusta, kad sākās Latvijas pagrimums: mēs, patrioti, gribējām nacionālu Latviju, bet saujiņa neliešu sagrāba varu un tagad diktē noteikumus.
       Jāatbild uz jautājumu: vai mēs gribējām zvērisko kapitālismu, kur ierēdņi saņem 3000 latu mēnesī, bet jauns vīrietis par smagu fizisku darbu 100 latu? Nē! Mēs gribējām, lai visai tautai būtu cilvēciski dzīves apstākļi, runājot Latvijas pēdējā prezidenta vārdiem, nebūtu ne bagāto, ne nabago. Mēs gribējām labākus dzīves apstākļus nekā pie padomju okupācijas. Ja gribam būt godīgi, tad jāatzīst, ka daļa tautas šodien dzīvo pat daudz sliktāk nekā pēdējos Brežņeva valdīšanas gados. Vai tas nav ārprāts?
       Jārodas vienai noteiktai partijai vai pat lielai partijai, vai pat lielai personībai, pat kārtīgam latviešu vadonim, kas izved tautu no šodienas purva, kā tas bija trīsdesmito gadu sākumā Vācijā, kas no milzīga haosa, nabadzības, pazemojuma pusgada laikā uzplauka par ziedošu valsti. Protams, 1939. gadā sāktais karš bija liktenīga kļūda. Mūsu politiķiem būtu jāstudē toreizējās Vācijas programma, lai Latviju izvestu no šodienas nelaimes. Tas prasītu laiku, būtu jāveic tautā izskaidrošanas darbs, kas būtu pa spēkam laikrakstam «Latvietis Latvijā». Pētīt vēsturi, parādīt tās kļūdas un šodienas elites noziedzību, kuŗas dēļ neesam vis brīvā, bet gan mafiozā Latvija.
       Un vienoti! Nekas nebūs, ja arī pensionāri vaimanās par savām mazajām pensijām, skolotāji – par mazajām algām utt.
       Tāpēc, skolniek, student, strādniek, zemniek, inteliģent, pensionār, – būsim vienoti! Aizstāvot tikai savas vai atsevišķas kategorijas tiesības, neko nepanāksim! Apzināsimies – visiem godīgiem cilvēkiem šodien ir grūti. Un, ja mūs sauks godīgs tautas patriots, vadonis vai partija, kas tiešām aizstāv visas tautas intereses, iesim vēlreiz kaut vai uz barikādēm un trieksim ratā šodienas varenos, jo cita ceļa nav. Būt kā tautas valstij vai iet bojā!

Kārlis Amatnieks
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/24_oktobris/lapa7.htm