Laikraksta pirmie numuri šķita dikti asi. Pirmkārt, tāds traks asums uzreiz it kā prasa tūlītēju darbību, bet Imants Alksņa kungs iesaka neaizrauties ar nacionālisma idejām.
       Līdz šim laikrakstos bija aizņemta tikai puse no politiskās preses tirgus. Vajag vai nevajag dot nepilsoņiem zemi īpašumā? Bija reiz tāda kvēla diskusija. Kā tā tika pasniegta oficiozos?
       Saeimā ir gudrais, pragmatiskais spārns, un Saeimā ir grūtgalvīši. Pret bija Seile, Grinovskis, Ozoliņš, daļa «tēvzemiešu». «Anna Seile ir muļķe,» neviens neteica. Visi teica: «Seile ir cienījams cilvēks, bet Saeimā ir grūtgalvīši, kuru uzskati neatbilst Latvijas valsts interesēm.» (Tātad – tautas un valsts ienaidnieki?) Galu galā «uzvarēja veselais saprāts». Par saprātu šoreiz nerunāsim. Bija cits viedoklis, bija argumenti, kas tā arī nekur netika izklāstīti. Tagad ir «Latvenergo» otri trīs miljoni. Kāda enerģētiķe man uzdeva dažus āķīgus jautājumus: «Kāpēc mums apdrošināt savus darbiniekus tādā firmā, kas, salīdzinot ar mums, ir nabagmāja? Tad labāk mēs paši attīstīsim blakus nozari, bet tie trīs čaļi, kuŗi vakar Centrāltirgū sarunāja, ka būs apdrošināšanas firma, mūs noteikti neapmierina. Nākošais, – garantijas un likumdošana. Kāpēc mums apdrošināties valstī, kuŗā man, kad vajag dabūt reālu atlaidi par ārstēšanu, pašai jādabū septiņi papīri, un ja es nenospļaujos uzreiz un nesamaksāju pilnu maksu, bet tos papīrus dabūju, tad ārstniecības iestāde bēg no manis kā velns no krusta, jo nu to naudu no apdrošinātājiem vajadzēs dabūt viņiem, un viņi to dabūs, kad juridisko pakalpojumu tāme sen pārsniegs ieņēmumus. Kāda velna pēc «Latvenergo» šāds sports vajadzīgs? Jā, mēs saistījāmies ar ASV firmu un šai firmai tiešām ir meitas uzņēmums Lihtenšteinā, bet turēt vienu meitas uzņēmumu Lihtenšteinā ir tik izdevīgi, ka Eiropā un ASV nav nevienas nopietnas firmas, kam tur tāda nebūtu.» Prasu, kāpēc enerģētiķi neiet pie tautas ar avīžu starpniecību. «Ko tas mums dos? Mūs, vienalga, padarīs par muļķiem. Privatizācija.»

       Mūsu došanās uz ES. Atkal ir pareizie pragmatiķi, kam nav neviena ar veselo saprātu saprotama argumenta, toties ir iespējas piebrēkt pilnas avīzes ar saviem stulbajiem komjauniešu līmeņa saukļiem, un ir valsts interešu neievērotāji un maitas, kas cenšas izprast situāciju un analizēt to. Piedodiet, bet, ja ar demokrātijas vārdu uz lūpām valstī plaukst un zeļ totalitārisms, ja ar plurālisma un tolerances vārdu uz lūpām ik uz soļa tiek apsmieti pat ne idejiska pretinieka, bet gan saprast griboša cilvēka pretargumenti, tad runāt par demokrātijām Latvijā ir stipri pāragri.
       Tostarp – kāpēc netika izanalizēts pērnais skandāls, kad ES administrācijā, prasti sakot, apzagās? Cik ilgi šo Briseles liekēžu rijību būs ar mieru apmaksāt vācu nodokļu maksātāji? Un vai nav tā, ka ES ilgā termiņā var pastāvēt tikai tādā gadījumā, ja nacionālas valsts ideja sevi ir izsmēlusi un pieder pagājībai? Bet vai tā ir? Pauti tukši, tāpēc kauc kā nopērtas kuces uz plosta, dzen virsū tautai mazohismu. Kādas idejas vārdā lai Eiropas valstis atsakās no savām nacionālajām interesēm? Kā pretspars musulmaņu pasaulei? Bet Vācija ir musulmaņu pilna, blakus Stokholmai ir vēl viena – musulmaņu – Stokholma.
       Kāpēc netiek veikta nopietna sistēmas analīze, un to var izdarīt, jo ES ir sistēma? Un ko tad, ja tieši Baltijas valstis ir tas piliens, kas šai sistēmai būs nāvējošs? Un ko tad, ja tā ir mūsu funkcija – būt kļūdai? Savu lauksaimniecību mēs ES vārdā jau esam nosēdinājuši, savu enerģētiku mēs būsim ieslēguši Ziemeļu dimensijas ķēdē, un mūsu hidrostacijas par prieku Ulmem tūdaļ būs nerentablas un likvidējamas, toties būs ļoti izdevīgi pirkt citviet ražoto enerģiju. Ko mēs darīsim, kad ES sabruks? Tāds ir jautājums, ja mēs gribam domāt par Latvijas valsts stratēģiju.
       Lūk, kur es atrodu cienījamu un pieklājīgu nišu Latvietim Latvijā. Tās frāzes, ar kuŗām cilvēkus apber oficiozi, visiem sen ir apriebušās. Cilvēki alkst siltas valodas, cilvēki grib lasīt sāpēs dzimušu domu, nevis paviršas tukšības, no kuŗām nemainās nekas. «Jau ar labu gribu un godīgu nodomu cilvēki tik grūti viens otru saprot, bet ja nu vēl pievienojas ļauns nodoms, tad viss top izķēmots.» (Gēte).

Uldis Andersons
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/25_novembris/lapa3.htm