Visas runas par valsts pārvalde formu, nodokļu ieksēšanu, izlietojumu, utt, ir pilnīgi bezjēdzīgas, kamēr pēc hierarhijas visaugstākajos normatīvajos aktos nebūs definēts kam (kādam nolūkam) domāta šī Valsts. Vai tā ir domāta latviešu tautai, jeb visiem, kas šeit ir ieradušies, un vēlāk vēlēsies šeit atbraukt, un nokampt no gabalu no labklājības pīrāga, kad Latvija būs izcelta saulītē?
Citiem vārdiem? Vai mūsu ģimenes sagatavotās vakariņas ēdīsim paši, jeb mums būs jāsamierinās ar faktu, ka jebkuŗš bezpajumtnieks var nākt iekšā mūsu dzīvoklī, un kampt no mūsu bļodām mūsu sarūpēto. Mēs, ja vēlamies, varam kādu uz vakariņām uzaicināt, jautri vai lietišķi kopā ar viņiem pavadīt laiku, Taču pēc tam viņi dodas prom, un nākošās vakariņas bauda savās mājās. Kāpēs šis princips nav ierakstīts Valsts pamatdokumentā? Kāpēc mums ir jādalās ar tiem, kas uz Latviju ir atbraukuši nevis lai ar mums draudzētos, bet lai konkurētu.... Dāvināt pilsonību pēc pāris Latvijā nodzīvotiem gadiem pretim, ka vienīgo prasību izvirzot solījumu būt lojālam. Valodas apguve ir paša iebraucēja interesēs. To zinot viņš spēj labāk konkurēt ar mums. Un mēs vēl maksājam, lai šis iebraucējs labāk spētu ar mums konkurēt... Ačgārnība uz katra soļa...
Pēc tam, kad būtu noteikts, kam ir domāta Latvija, var diskutēt par otršķirīgo - kā panākt, lai tie kam ir domāta Valsts, tajā varētu pēc iespējas labāk justies un pilnveidoties...