Ja erudīta, izglītota un zinoša persona, kāda nenoliedzami ir šā raksta autors, apgalvo, ka latviešu nācijai, salīdzinot ar citām Eiropas tautām būtu kaut kādas priekšrocības tādēļ, ka padomju okupācija to ir pasargājusi no afrikāņu un aziātu masveida ieplūšanas Latvijā, tad tādu apgalvojumu var nosaukt tikai par klaju dezinformāciju. Tās grūtības, kādas šīs etniskās grupas sagādā Eiropas valstīm, var salīdzināt tikai ar nelielām iesnām, kamēr latviešu tautai ir uzbrucis visīstākais mēris, kas pļauj to bez žēlastības.
       Vai latviešu tauta šobrīd nevarētu būt laimīga, ja tās valstī mitinātos kāds desmits procentu nēģeru vai turku, kuŗu rokās neatrastos deviņdesmit procentu ekonomiskās varas un kas necenstos sagrābt arī polītisko, lai mūsu zemi pievienotu Turcijai vai Anglijai?
       Bet kā justos zviedri, vācieši, franči vai angļi, ja viņu septiņās lielākajās pilsētās, galvaspilsētu ieskaitot, būtu ieperinājušies septiņdesmit procentu cittautiešu? Tie nepilnie desmit procentu turku vai vjetnamiešu Rietumeiropā ir ieradušies kā lūdzēji, nevis kā iekaŗotāji un diktātoriski pamācītāji. Ko lai saka latvieši, kuŗus migrantu, civīlokupantu un palikušo militārokupantu masa nīst un uzskata par iznīcināmu visiem iespējamiem līdzekļiem un kuŗa jau sen ir sākusi tā saukto, arī V. Gaidukēviča pieminēto «kluso pilsoņkaŗu»? Un aicina arī uz atklāto. Jājautā, ko varētu nozīmēt, ja viens izglītots cilvēks pauž uzskatu, kā to dara raksta «Kosmopolītisma ēnā» autors, ka Rīgā dzīvojošie nepilnie trīsdesmit procentu latviešu varētu integrēt vai asimilēt septiņdesmit procentu šovinistiski noskaņotu sveštautiešu – okupantu, un vai to varētu paveikt desmit procentu latviešu Daugavpilī?! Skaidrs, ka mēs, latvieši, pie šīs mākslīgi un apzināti radītās situācijas varam tikai paši tikt asimilēti un integrēti un visupēdīgi iekļauti Krievijas imperijā.
       No šāda neapskaužama likteņa mūs neglābs pat doma par naidīgās sveštautiešu masas asimilāciju vai integrāciju: vienīgi deokupācija, dekolōnizācija un derusifikācija var glābt latviešu tautu.

Agris Šefers
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/25_novembris/lapa3.htm