Esiet uzmanīgi ar vārdiem
Reiz grupa varžu, dodoties savās varžu gaitās, labā noskaņojumā lēca pa mežu, līdz pēkšņi divas no viņām ievēlās dziļā bedrē. Visas pārējās vardes aplenca šo bedri, apspriežot, kā viņas varētu palīdzēt savām biedrenēm. Ieraugot, cik bedre ir dziļa, viņas šausmu pārņemtas nosprieda, ka tas ir bezcerīgi, paziņojot tām divām vardēm, lai viņas gatavojas savam liktenim, jo ir jau nolemtas.
Nespēdamas pieņemt šo drausmīgo likteni, abas vardes sāka lēkt tik augstu, cik vien spēja. Kāda no vardēm kliedza bedrē esošajām, ka tas ir bezjēdzīgi un ka viņas nebūtu nonākušas šādā situācijā, ja būtu bijušas uzmanīgākas, paklausīgākas varžu likumiem un ar lielāku atbildības sajūtu. Pārējās vardes skumji ieteica taupīt spēkus un pārtraukt centienus, jo viņas tāpat jau ir nolemtas nāvei. Abas vardes turpināja lēkt no visa spēka, un pēc dažu stundu neveiksmīgiem mēģinājumiem jau bija stipri nogurušas.
Galu galā viena no vardēm paklausīja savu biedreņu aicinājumam. Zaudējusi apņēmību, viņa pieņēma savu likteni, apgūlās bedres dibenā un nomira, kamēr citas nevarīgi ar skumjām noskatījās. Otra varde turpināja lēkāt, izliekot visu savu enerģiju, neskatoties uz sāpēm, kas pārņēma visu ķermeni, un viņa bija pavisam nogurusi. Biedrenes no augšas atkal aicināja viņu padoties liktenim, pārtraukt ciešanas un vienkārši nomirt. Novārdzinātā varde lēkāja arvien apņēmīgāk un apņēmīgāk un, ak, brīnums! – galu galā uzlēca tik augstu, ka izlēca no bedres.
Izbrīnītās vardes sumināja viņas brīnišķīgo atbrīvošanu. Pēc tam, ielencot viņu no visām pusēm, sāka iztaujāt: «Kāpēc tu turpināji lēkāt, kaut arī mēs tev teicām, ka tas nav iespējams?» Nolasot vārdus no lūpām, izbrīnītā varde paskaidroja, ka ir kurla, un redzot viņu žestus un saucienus, domāja, ka viņas to uzmundrina. Viss tas bija uzņemts kā atbalsts, kas iedvesmoja viņu vēl apņēmīgāk censties par visām varītēm izkļūt ārā un uzvarēt.
Šajā vienkāršajā stāstiņā ir svarīga mācība. Parunu grāmata vēsta: «Dzīvība un nāve ir mēles varā.» Jūsu graujošie vārdi var plēst dziļas brūces, tie var kļūt par ieroci, kas sagrauj kāda vēlmi turpināt censties, un pat iznīcināt visu viņa dzīvi. Jūsu iznīcinošie, nevērīgie vārdi var kādu pazemot citu acīs, sagraut viņa reputāciju un uz ilgu laiku sakūdīt sabiedrību pret šo cilvēku. Jūsu atbalstošie vārdi var kādu iedvesmot, un palīdzēt viņam izturēt grūtības.
Esiet uzmanīgi ko Jūs sakāt. Vārdos slēpjas neiedomājams spēks. Ja Jums ir labvēlības, uzslavas un uzmundrinājuma vārdi, tad uzreiz sakiet tos ikvienam un par katru. Klausiet savu sirdi un atsaucieties. Kāds kaut kur gaida Jūsu labos vārdus.
Bez vardiem...