Nesen piedalījos rakstnieka un, šķiet, arī Jūsu autora Alberta Caunes jaunās grāmatas atvēršanas svētkos. Liekas, tur mūsu labais Oļģerts Auns veicis lielu darbu un grāmata ir iznākusi.
       Man tā patīk. Ja arī nelasās raiti, tad bezgala augsti cildināms un sveicams autora nolūks – cildināt tautu, tēvzemi un tās vēsturi. Tādu darbu praktiski tagad nav, un ar to būtu jāiepazīstina skolās jaunieši, tāpēc ka tēvzemes, tautas mīlestību nevar iemācīt vēlāk, ja par to skolas laikā nekas nav stāstīts. Vislabāk to redzam no 4. septembŗa Dienas, kur par A. Caunes kunga grāmatu atļaujas izteikties tie, to mēs saucam par «inteliģenci».
       Bet kā viņi runā! Vai tad tie ir latviešu kritiķi, literāti?
       N. Ikstena, I. Treimane un I. Treile lielās «latviešu» gudrinieces, nopeļ šo grāmatu, jo tur esot murgojums par nacionālismu! Tas nu ir patiešām bēdīgi, ka literātēm pašām acīmredzot nav ne latviskās pašapziņas, ne lepnuma uz tautu, tās pagātni. Būtu tad vismaz klusējušas!
       Liekas, ka latviešu sabiedrību grauj Eiropas kosmopolītisma tendences, kas tik spēcīgas, ka meitenītes, iedomājušās sevi par mūsdienu latviešu literatūras noteicējām, tik zemas savos spriedumos.
       Zigmunds Skujiņš vērtē grāmatu pēc būtības, sakot, ka grāmatai ir sava vieta. To nespēj saprast literārās švirkstītes un vēl savas muļķības dēļ biedē sabiedrību un lasītājus ar vārdu «nacionālisms»!

Arnis Dumbergs,
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/25_novembris/lapa7.htm