Es tevi atradu dārzā
     starp puķēm kā biti,
Kas ar vienu pašu nektāra lāsi
     saviļņo asinsriti.
Un nu es starp bitēm meklēju
     tevi kā ziedu
Kas no manām acīm gaida
     sauli un saules lietu.
Tu, mana puķe, mana bite!
     Tu, saulīte mana!
Vai dzirdi, kā mana sirds
     tev svētrītu zvana?
Vai dzirdi? Vai dzirdi?
     Es tev apsolīt varu:
Mana dvēsele zvanīs
     tev svētvakaru.
(Jāzeps Osmanis)