Viļņu čalas.
9. apr 2011. 22:30
Čukst,
Man ausīs,
Viļņu čalas.
Jūra,
Jaukas domas sniedz.
Apskauj,
Pirmie saules stari.
Liegais vējiņš samīļo.
Saule snauž
Vēl mākoņ`gultā,
Jūras spēku sevī smeļ.
Viļņi,
Paņem saules ripu,
Maigi...
Debesīs to ceļ.
Atslegas vārdi: Viļņu čalas.0
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
23. mai 2011. 23:08tu esi zelta ābols, kas pie paradīzes koka zara augi mirdzēdams ka pati saule. Varavīksnas nāca tevi raudzīt, septiņrožu dvieļos satinušās, septiņupju pērlēm apkārušās. Tās tev teica spožas pasaciņas, kas kā septiņupju pērles dedza un kā septiņrožu sārti dzisa. — — Vējš notrieca tevi melnā upē, kur nav pērļu, kur nav varavīksnu : tagad tevi melni viļņi svaida. Reti kādreiz bezgalīgā tumsā pazib viļņos stars no senās mirdzas — sena atmiņa no senās paradīzes... /F.Bārda/
Mairita G. 9. apr 2011. 23:36Paldies, Vientuļais Vilk,Tev izdevās uzburt sapni kopā ar Ingas dzeju.
Vilks V. 9. apr 2011. 23:23Mairita G. 9. apr 2011. 23:21Kā gribas pastaigāt gar jūras malu.Tad ir sajūta,ka attīri dvēseli.