Ja kāds apmeklē Obaku templi Uji (pie Kioto), viņš redz virs vārtiem iegrieztus
vārdus Pirmais Princips. Hieroglifi ir neparasti lieli, un visi, kas prot novērtēt
kaligrāfiju, vienmēr apbrīno tos kā meistardarbu. Tos zīmējis Kosens pirms
divsimt gadiem.
Meistars vispirms zīmēja hieroglifus uz papīra, no kura strādnieki,
iegrebdami zīmes kokā, atveidoja tās jau lielākas. Kad Kosens skicēja, pie
viņa atradās drošprātīgs māceklis ar pārdesmit kvartām tušas kaligrāfijai, kurš
nekad nepalaida garām izdevību pakritizēt sava meistara darbu.
- Tas nav labs, -viņš sacīja Kosenam pēc pirmā mēģinājuma.
- Un šis?
- Slikts. Sliktāks par iepriekšējo, - paziņoja māceklis.
Kosens pacietīgi aprakstīja loksni pēc loksnes, līdz beidzot bija sakrājušies
astoņdesmit četri Pirmie Principi, bet neviens nebija saņēmis atzinīgu mācekļa
novērtējumu.
Vienbrīd, kad jauneklis uz mirklīti bija izgājis, Kosens nodomāja: "Nu man
ir izdevība paglābties no viņa vērīgā skatiena," - un steidzīgi bez izklaidības
uzrakstīja: Pirmais Princips.
- Meistardarbs, māceklis paziņoja.
/Ne vējš, ne karogs. 21 lpp./
Atslegas vārdi: dzīve38592, literatūra266
Atvainojos, ka līdz galam nepaskaidroju teksta izcelsmi.
„Ne vējš, ne karogs” sastādītājs un pēcvārda autors ir G. Pomercans, taču šī darba pamatā ir dzenbudisma kanonu izlase.
.............Ne vējš, ne karogs.......
Bet- aizķēra???????- tātad: gan vējš, gan karogs..