hey. šodiena tāda gruzīga diena, ja godīgi pat nezinu kāpēc. visi kkādi dīvaini. iespējams,ka daudzi šito murgu nelasa, bet nu vienalga, kaut kā aizdomājos par to kāpēc cilvēki viens otru aprunā? viņi gūst kaut kādu baudu? tikko izlasīju vienas meitenes dienasgrāmatu,kurā bija teikts,ka viņai žēl Bīberu, jo viņš kļūstos slavens sagandēja sev dzīvi, es varētu teikt to pašu. zinat, kad jūs cilvēki tai skaistā arī es runājam dažādas,nepatiesas lietas par citiem tas sāp. zin, ir jautri par kādu paņirgāties, bet tas nav normāli, un isam ir savas robežas. arī man agrāk patika citus aprunāt citus, bet ja godīgi sen neesmu nevienu tā nepatiesi aiz muguras aprunājusi. es nezinu, varbūt šī aprunāšana rodas no skaudības. turpinot par Bīberu, ja tā godīgi,kad viņš parādījās, daudziem zēniem parādījās stils kā viņam, matu griezums kā viņam utt, bet tagad kādam pasakot: ''eu, tev ir Bībera mati!'' visi atbild, fuj nē, tad es labāk nogriezīšu utt. kāpēc daudziem nepaīk bībers ? jo viņš ir slavens, viņam netrūkst uzmanības, viņam ir fani un heiteri, viņam vismaz ir kaut kas, nekā mums. mēs esam parasti cilvēki,kuri domā,ka visu var,bet ta nav. džastins vismaz dzīve kaut ko ir sasniedzis, bet mēs ? tikai skolas izglītību. varbūt jūs tagad domājat kāpēc es te kaut ko rakstu, bet kādreiz padomājiet pirms par kādu kaut ko sakat, jo iespējam jūs pats neesat labāks. kā mani skolotāja mācīja: '' Nevajag sūdzēties par citu, apvainoties,kad kāds tev kautko pasaka vai aprunāt kādu citu, jo tu pats neesi labāks,tā nu tas ir''. mēs visi esam tik vienādi, bet tai pašā laikā atšķirīgi. un arī kad kāds tevi aizskar, ar pretīm aizkaršanu tu neko nepanāksi, vienkāršs esi gudrāks un paklusē.
jām, zinu,ka murgs, bet es tā aizdomājos,un girbeju kaut ko uzraxtīt. atā