VAI JĀPIEDALĀS PARAKSTU VĀKŠANAS AKCIJĀS?

    Kā zināms, ir pienākusi kārtējā reize, kad Latvijas vēlētājiem ar saviem parakstiem ir radusies iespēja izteikt attieksmi par nozīmīgiem jautājumiem valsts un tautas dzīvē. No 2011.gada 11.maija līdz 9.jūnijam notiks CVK organizēta parakstu vākšana par viltusnacionālās apvienības „VL/TB-LNNK” ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, bet no 2011.gada 18.maija līdz 16.jūnijam – par apturētajiem likumprojektiem, kas nosaka pabalstu izmaksu apmērus. Likumsakarīgi arī rodas jautājums – kā Latvju Patriotiem rīkoties šinī situācijā, kādās no šīm parakstu vākšanām piedalīties vai nepiedalīties, un kāpēc to darīt vai nedarīt?
    Mana atbilde ir šāda – Raivīša komandas sarīkotajā balagānā aicinu nepiedalīties, savukārt, likumprojektus par pabalstu „griestu” atcelšanu aicinu atbalstīt. Mēģināšu, kā jau parasti to daru, īsumā arī pamatot savu viedokli. Jau dažus gadus agrāk biju paudis savu nostāju par vislatviešu sen jau deklarēto aicinājumu pāriet skolās uz pilnīgu mācīšanu tikai valsts valodā. Šo rakstu esmu publicējis savā blogā http://klab.lv/users/aivars_666/37330.html, kā arī citās tīmekļa vietnēs, to savulaik bija iespiedis arī laikraksts „DDD”. Manai nostājai šajā jautājumā piekrīt arī bijušais laikraksta „Nacionālā Neatkarība” redaktors un, cik man zināms, it kā joprojām arī vēl partijas „VL” biedrs Jānis Deruma k-gs, kurš pats savulaik bija publicējis minētajā avīzē rakstu „Lēnā vai ātrā naturalizācija”, kurā pauda man līdzīgus uzskatus. (Arī šo rakstu varat atrast manā blogā  http://klab.lv/~aivars_666/2008/10/07/.) Līdz ar to man gandrīz vai nebūtu iemesla vēlreiz klāstīt to, kas jau agrāk ir pateikts, turklāt nemaz laika gaitā nav zaudējis savu politisko aktualitāti. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl arvien ne visiem cilvēkiem ir pieejams internets, kā arī vecie avīzes „DDD” un „NN” numuri var būt nozaudēti, īsumā atkārtošu šajos rakstos paustās tēzes:
1)    nevienu Latvijai nelojālu cittautieti latviešu valodas apgūšana vēl nav padarījusi par mūsu tautas draugu. Tieši otrādi – tā palīdzējusi viņiem ieņemt atbildīgākus amatus, atņemt darbu un maizi latviešiem, kā arī sekmīgāk darboties „4.maija republikas” varas struktūrās, tuvinot mūsu tautas iznīcību kā garīgā, tā fiziskā šī jēdziena nozīmē;
2)    lielākajās Latvijas pilsētās jau patlaban latviešu skolas ir pārpilnas ar krievvalodīgiem audzēkņiem, Daugavpilī bez pārspīlējuma var apgalvot, ka to skaits sasniedz 70% vai pat vairāk. Latviešu bērni izjūt pamatīgu diskomfortu, diendienā uzturoties šajās mācību iestādēs, kurās vairs absolūti nav latviskas vides. Ja tiks pieņemti „VL” ierosinātie grozījumi Satversmē, situācija kļūs vēl drausmīgāka, nelatviešu bērnu skaits var tuvoties 90% - reālajam cittautiešu procentuālajam skaitam Daugavpilī. Vai tiešām mēs to gribam?  
3)    jo mazāk sveštautietis ir kļuvis līdzīgs latvietim, jo vieglāk viņam būs atgriezties savā etniskajā dzimtenē, no kurienes ir cēlies ja ne viņš pats, tad viņa senči. Lai okupants mācās skolā savā valodā, tad viņš nevarēs iestāties Latvijas augstskolā, viņam būs grūtības atrast darbu tais sfērās, kur valsts valodu Latvijā pagaidām vēl pieprasa. Visa tā rezultātā ir liela varbūtība, ka gala rezultātā viņš nolemj atstāt Latviju un doties vienalga kādā virzienā - uz Austrumiem vai Rietumiem, ka tikai prom no Latvijas;
4)    viss šis parakstu vākšanas process būtībā ir viltusnacionālās partijeles „VL” publiskā tēla spodrināšana, vēloties parādīt, ka viņi it kā cīnās par Latviešu interesēm, patiesībā neveiksmīgi šādu cīņu imitējot un izmantojot Saeimu tikai savas personīgās labklājības celšanai, savā darbībā par neieminoties par dekolonizāciju kā vienīgo reālo nacionāla rakstura problēmu risināšanas iespēju Latvijā. Vai mums būtu viņiem jāpalīdz, jāiesaistās šajās izdarībās? Mans viedoklis ir skaidrs un konkrēts – noteikti nē!

Pamatojoties uz visu augstāk minēto, aicinu tautu neparakstīties par „VL” izstrādātajiem grozījumiem Satversmē! Tie neveicinās Latvijas dekolonizāciju, bet tieši otrādi – bremzēs to!

    Kas attiecas uz otro parakstu vākšanas kampaņu, kura sāksies nedēļu vēlāk nekā iepriekšējā, tad tajā gan es aicinu iesaistīties pēc iespējas vairāk latviešu. Mūsu Saeimas valdošā koalīcija apgalvo, ka pabalstu ierobežojumi attiecoties tikai uz „biezajiem”, kas t.s. treknajos gados ir saņēmuši vairākus tūkstošus latu lielas algas mēnesī, un nu grib dabūt atbilstoši lielus pabalstus. Savukārt, ierindas cilvēkus šīs izmaiņas tikpat kā neietekmējot, jo viņiem pabalsti tāpat nekad tik lieli nebūšot. Tāpēc, lūk, vairumam Latvijas iedzīvotāju neesot jēgas iesaistīties šajā parakstu vākšanas procesā. Nenoliedzot zināmu loģiku šajos spriedumos, jāatgādina tomēr, ka šeit nav runa tik daudz par summām, kā par principu – vai vispār drīkst neizmaksāt pabalstus pilnā apmērā (kā to nosaka likums), ja valsts pēkšņi nolemj, ka tas tai ir finansiāli neizdevīgi. Un, ja tauta būs pasīva šajā jautājumā, tad atliks secināt, ka tā faktiski piekrīt varturu nostājai – pensijas un pabalstus drīkst nošķērēt budžeta deficīta mazināšanai, jevrika ieviešanai un visam kam citam, kam vien varas nesēji uzskata par nepieciešamu. Neaizmirsīsim, ka mūsu tautiešu noziedzīgās pasivitātes dēļ tagad Latvijas sociālajam budžetam jāsedz arī pensijas, ko mēs maksājam okupantiem par gadiem, kurus tie ir strādājuši ārpus Latvijas, pirms viņi, pārkāpjot Ženēvas 1949.gada konvenciju, kā nelūgti viesi ieradās okupētās latviešu zemes teritorijā. Tas prasa katru gadu vairākus liekus miljonus no valsts budžeta, ko mūsu noziedzīgie varturi atrauj pamatnācijai. Jau par to vien normālai tautai vajadzētu izrādīt pamatīgu sašutumu, taču nekas tāds nenotiek. Līdz ar to valdošās koalīcijas nekaunība aug augumā. Ja nu tagad mēs netieši atzīsim, ka pabalstu „griestu” uzlikšana ir bijusi likumīga, tad šie „griesti” sāks laisties arvien zemāk, līdz skars ne tikai „biezo”, bet arī „plāno” ļautiņu galvas. Satversmes tiesa nesen atzina, ka pensiju „apcirpšana” nav bijusi likumīga, par pabalstiem šāds lēmums nav pieņemts, tātad „budžeta stabilizētājiem” ir brīvas rokas rīkoties šajā jautājumā, ko viņi nekaunīgi arī dara. Nu mums ir radusies iespēja apturēt viņus – darīsim to! Līdzībās runājot, dzēsīsim nost uguni, kamēr tā vēl ir maza, kad tā būs kļuvusi liela, tad to izdarīt jau būs daudz grūtāk, varbūt pat, ka neiespējami.  Jāliek nelietīgajiem varnešiem saprast, ka tauta vairs nepiecietīs nekādu „šķērēšanu” – vismaz attiecībā uz pamatnāciju. Lai ekonomē uz okupantu, cietumnieku un garīgi nepilnvērtīgo rēķina (pēdējām divām ļaužu grupām viņu pastāvīgās uzturēšanās vietās patlaban tiek radīti tiešām luksus apstākļi, jautājums tikai ir – par ko?), bet Latvijas pilsoņu ar iemaksātajiem nodokļiem godīgi nopelnītajām pensijām un pabalstiem lai klāt neķeras! Lūk, to mums jāpasaka skaidri un nepārprotami, parakstoties par apturēto likumprojektu atcelšanu. Un šoreiz nav svarīgi, kādu motīvu vadīti 37 Saeimas deputāti (starp kuriem ir ne mazums gan vairāk mazāk slēptu, gan tīri atklātu Latviešu tautas ienaidnieku) ir parakstījušies par to apturēšanu un parakstu vākšanas kampaņas uzsākšanu. Galvenais, ka ar šādu rīcību viņi, gribot to vai nē, ir darījuši labu mūsu tautai un devuši tai iespēju kārtējo reizi parādīt, vai mums ir kaut nedaudz pašcieņas un vēlmes par sevi pastāvēt, vai arī mēs hipotētiskas „gaišās nākotnes” un „politiskās stabilitātes” dēļ esam gatavi norīt jebkuru krupi, ko vien mums piedāvās „tautas glābējs” un „Latvijas izvedējs no krīzes” Valdiņš, kura darbību nenogurstoši slavē Sorosa fonda apmaksātie saziņas līdzekļi, savukārt, viņu paustos murgus kā bezsmadzeņu papagaiļi atkārto daudzi naivi latvietīši, īpaši pensionāri, zvanot uz Radio „(Ne)Brīvo mikrofonu” un histēriski kliedzot: „Nekritizējiet mūsu valdību, ļaujiet tai strādāt!”. Būsim gudrāki par šiem nožēlojamajiem radījumiem!  Un sāksim beidzot domāt par savām un savas tautas interesēm, nevis uztrauksimies par tādām abstraktām lietām kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, budžeta deficīts, valdības stabilitāte, eiro ieviešana, par ko nepārtraukti „žvadzina” oficiālie mediji, tai skaitā novēršot tautas uzmanību no tiešām steidzami risināmām kā nacionāla, tā arī sociāla rakstura problēmām! Būsim beidzot ļaudis ar smadzenēm, nevis stulbu aunu bars!
No 2011.gada 18.maija līdz 16.jūnijam iesim un parakstīsimies par apturēto likumprojektu, kas nosaka pabalstu lielumus, atcelšanu!
PAR LATVIEŠU TIESĪBĀM UZ NORMĀLU DZĪVI LATVIJĀ CĪŅAI SVEIKS !!!

05.05.2011.                                Aivars Gedroics