...laikam kaut ko nesaprotu...

9. mai 2011. 13:09

Nu pasakiet man,lūdzu,-kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk kavēties atmiņās,nemitīgi par to mocīt pašiem sevi....nevis tai pašā laikā domāt par nākotni???

Atslegas vārdi: Dzīve.28

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (94)

Medus M. 9. mai 2011. 22:21

  ...nebūs taisnība- ne visiem patīk kavēties atmiņās... citi vienkārši aizgājušo aizmirst kā nosapņotus murgus...un dzīvo šodien....nākotne nav zināma, pat nojaušama...ja vienīgi pašas beigas...bet tās nav jāgaida- pienāks!

Dzēsts profils 9. mai 2011. 16:16

Sekas mēs apzināmies visi- vai nu tikai teorētiski vai uz savas ādas izbaudītās... Un riskēt, tāpat kā kavēties atmiņās ( it sevišķi- ar to sado-mazo novirzi) -tā nu ir katra personīgā iniciatīva un izvēle. Iemesli- kādi nu kuram- bailes ( no aktīvas rīcības un iespējamām kļūdām), slinkums, ērtums, ... Pagātni nevar un nevajag jau arī nedz dzēst, nedz no tās atteikties- tas jau nav tā īsti iespējams, pagātnei ir tās vieta- pagātnē. To var tikai vērtēt, analizēt, pieņemt , nepieņemt... Un - iet tālāk.Savādāk jau nav nekādas nedz izaugsmes, nedz virzības uz priekšu.  

Dzēsts profils 9. mai 2011. 15:42

paldies meitenes

Dilaila L. 9. mai 2011. 15:41

.............un galvenais, ka viņš to pat nenojauš, kā viņam ir paveicies!

Moon M. 9. mai 2011. 15:39

.......laimīgais Aivariņš..........eh,kā čomam būs / ir paveicies.............

Mārtiņš M. 9. mai 2011. 15:35

kaut desmit aivariņu, ka tik laimīga.....

Dzēsts profils 9. mai 2011. 15:32

Paldies Mārtiņ es ilgi nebiju runājusi ar tik sakarīgu cilvēku! Spēšu novērtēt Aivariņa paradīzi

Dzēsts profils 9. mai 2011. 15:26

Dzēsts profils 9. mai 2011. 15:25

sviests un elle

Mārtiņš M. 9. mai 2011. 15:24

arī rituāls nav instinkts, bet pateicoties instinktiem var rasties rituāli...
santina, izvēlējies beidzot pareizu saziņas formu, ja nav ko teikt tad tik smailijus dragā, piestāv....

Moon M. 9. mai 2011. 15:20

...ikdienas solis.......rituāls.

Dzēsts profils 9. mai 2011. 15:20

Mārtiņš M. 9. mai 2011. 15:19

iet uz darbu nav instinkts....  

Moon M. 9. mai 2011. 15:17

............kā ikdienā iet uz darbu...

Mārtiņš M. 9. mai 2011. 15:16

kāds instinkts atgriezties uz nozieguma vietu.... emocijas....

Moon M. 9. mai 2011. 15:14

Nu-nu-nu........noziedzniekam jau darbojās "instinkts"-nevis atmiņas kaut ko sastrādāt................

Mārtiņš M. 9. mai 2011. 15:12

Sonja, ir sekas kuras apzināmies un kuras ne, pat ja pieļaujam iespējamību par seku apmēru, bet tomēr riskējam... vienmēr ir robeža, kuru pārkāpjot atpakaļ ceļa nav un atliek tikai atmiņas... tās velk atpakaļ, ka noziedznieku uz nodarījuma vietu, bet mainīt jau neko vairs nevar.. fantoms.. atteikties no pagātnes nenozīmē izdzēst to, bet notrulināt gan var... mēs visi, daudz vai mazs esam mazohisti, tāpēc ļaujamies paši sevi mocīt....

Dzēsts profils 9. mai 2011. 15:04

Protams, Mārtiņ, krist sanāk un tas patiesībā ir tikai normāli, bet... stāsts jau ir par to, ka atmiņās var atstāt tikai to jauko, bet tagadnē un kur nu vēl nākotnē  būs jāsaskaras ar to krišanu reāli... Vēl ir variants, ja cilvēkam ir grūti pieņemt sevi - ar visām labajām un sliktajām īpašībām, kļūdām un tiesībām kļūdīties un mācīties - tad arī tā mocīšana sevi ar atmiņām ir populāra.

Mārtiņš M. 9. mai 2011. 15:02

saraudināt lai tad uzsmaida, kaut kādas sado spēlītes?.....  roku dzelžus ar vajag?....

Dilaila L. 9. mai 2011. 14:59

No sākuma Mārtiņ meiteni saraudini..................!!!

Autorizācija

Ienākt