Nu pasakiet man,lūdzu,-kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk kavēties atmiņās,nemitīgi par to mocīt pašiem sevi....nevis tai pašā laikā domāt par nākotni???
Atslegas vārdi: Dzīve.29
Kam nav pagātnes,tam nebūs arī nākotnes
dilaila, bet nepielec cilvēkam, ka nevienu svešu cilvēku tak neinteresē tādas problēmas.. ja cilvēks akurāt grib ar ka'du izrunāties, tad lai atrod tādu pat vaidētāju un izšņukstās uz pleca.. nevis liek sludinājumu, ka meklē vīrieti jaukām attiecībām..p
laikam jau tāpēc ka nespēj paši ar sevi sadzīvot..... zinu dažus, kuri uz āru it kā stabili stāv uz kājām un pagātnei pateikuši nē, bet tad mirklis un kaut kas prasās... pat desmit gadi nav šķērslis....
Manuprāt tāpēc, ka nepieņem to, ja kaut kas beidzas, tad tā ir zīme, ka sākas kaut kas jauns:-). Nekas jau neapstājas:-) laiks rit uz priekšu....
Lai dies pasargā no šitādiem atmiņu stāstītājiem...........!
drūmākais ir tad, ja esi saticies ar sievieti, bet galvenā sarunas tēma - atmiņas par nejēgām bijušajiem..p
Moon, lai taču cilvēks padzīvo kādu brīdi ar tām rozā bantītēm un pušķīšiem galā!
Atmiņas,atmiņas..........! Tās visu laiku maļās pa galvu un pieķeru sevi pie domas ka pārāk daudz neatbildētu jautājumu
Un ar pušķīšiem galos....
.........rozā bantītēs tīta...........
Vai tad es ..... es tak neko ... man tikai gaiša nākotne.,....
......Tevi ieskaitot...mačo man te atradies..............
Gribās lai kāds pažēlo....