Pašai cimdu nav, citiem dod.

Šņāc un kust, bet tomēr paliek uz vietas.

Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā.

Mūsu māsiņai ik vasaras svārki trīc.

Kas tek dienu un nakti?

Māsiņa pie māsiņas zīda diegā šūpojas.

Sarkans galdiņš Uz vienas kājiņas.

Riekstgrauzis bez spārniem laižas.

Kapeika uz kapeikas, Naudas ne graša.

Kas kaļ bez laktas un bez rokām? Atbilde:

Maza māja meža vidu, pilna čaklu darbinieku.

Es mežā citiem līdzīga, bet mājā visiem pārāka.

Melna gotiņa zīda diedziņa piesieta.

Zaļš kā zāle, balts kā sniegs, melns kā ogle.

Augsti ceļas, ātri krīt.

Ir kā kamols — nav kamols, ir kā dadzis — nav dadzis.

Čaumalu ēd, kodolu met zemē.

Maza, maza meitenīte, akmens sirds krūtīs.

Maza gotiņa, kaula sirsniņa.

Maza, maza mājiņa, neviena lodziņa, pieci mazi kambarīši, katrā divi melni vīri.

Kas tie tādi draiskulīši, ābeļziedus notraukuši, paši, zaros sakāpuši, vienā kājā karājas?

Sarkana meitiņa, kaula sirsniņa.

Papriekšu balts, tad zaļš, pēdīgi sarkans.

Zaļa vistiņa melnas olas dēj.

Mazs pulciņš sārtu meitiņu, viena zaļa kājiņa.

Sarkana gotiņa, zīda diegā piesieta.

Oranža telīte sūnās guļ.

Mazs, mazs puisītis noplīsuši bikšu gali.

Stabiņš sūnās, galdiņš virsū

Mazs, mazs vīriņš, simts kažociņu mugurā.

Te bij’kociņš, tur bij’kociņš, ik kociņā šūpulītis, šūpulītī mazi bērni.

Balta aitiņa, melna pierīte.