Seko saitei un noklausies 2011. gada 7. maija radioraidījumu «Būt latvietim» http://latvietis.lv
«Mūsdienu pasaulē nogalināt fiziski ir aizliegts, par to pat soda, bet nogalināt garīgi, tā, lai upuris vēlāk nogalina pats sevi arī fiziski ir atļauts un pat vēlams.»

Tev liekas, ka «velns nav tik melns, kā tiek mālēts». Tas tāpēc, ka tu arvien vēl nevari pasaulē reāli notiekošo nošķirt no tā teōrētiskā pasaules modeļa, ko visu šo laiku tavā apziņā ir centušies iepotēt. Tev šķiet, ka valsts intereses nevar būt pretējas pilsoņu interesēm, jo valsts taču pārstāv savus pilsoņus, rūpējas par viņiem un darbojas viņu labā. Turklāt demokratiskās valstīs valdību no sava vidus ievēlē pati tauta. Visu slikto, ko mēs ap sevi redzam, tev gribas izskaidrot ar atsevišķu valdības vīru neapzinīgumu vai kļūdām, kaut kādiem ļauniem ārējiem faktoriem, stichiskām nelaimēm, cilvēku noziedzību, nelaimīgu sagadīšanos utt. Diemžēl valstu teōrētiskie modeļi stipri atšķiŗas no tā, kas reāli eksistē pasaulē, un cēloņi tam ir daudz dziļāki. Arvien lielākas pretrunas veidojas starp tautām un valstīm, kur tās dzīvo. Tauta attiecībā pret valsti ir padarīta par kaut ko otršķirīgu, maznozīmīgu. Tiek runāts par valsts interesēm, bet runāšanu par savas tautas interesēm uzskata par nepieklājīgu nacionālisma izpausmi. Taču atšķirībā no valsts tauta ir monolīts, gadu tūkstošos radies veidojums ar savu kultūru, mentālitāti, valodu un tātad – arī ar savām vienotām interesēm. Ja kādai tautai ir sava valsts, tā pārstāv tautas intereses un darbojas tautas labā. Valstsvīru iespējas strādāt pretēji tautas interesēm šādā valstī ir ierobežotas, jo viņu darba pozitīvā rezultātā un kontrolē ir ieinteresēti faktiski visi valsts iedzīvotāji.