par augšminētajām lietām būtu jāpasaka vistuvākajiem cilvēkiem-uz tiem neapvainosies un tiem tas varētu pat būt pienākums,jo pats vainīgai varbūt nemaz to neapzinās

ja cilvēks pats nesaprot, tad laikam jāsaka..
ja uz beņķa vēl segu iespējams uzklāt un apsēsties, tad pusbēda.. bet ko darīt, ja jābrauc autobusā pusotru diennakti un tāds *tūrists* sēž  pašā priekšā un vēl plaši žestikulē, pārējos izklaidēdams?..  un *neredz*, ka visi nelaimīgi degunus ar  kabatlakatiem aizseguši skatās vai nu pa logu, vai  cenšas aizmigt, lai  nav jāosta briesmīgā smaka..))

Nav jau gan teikusi. Zinām bez teikšanas. To nevar nepamanīt!

Nu tak elementāri var uzsākt meiteņu sarunu no sērijas - klau es šodien tādu superīgu mutes skalojamo līdzekli nopirku, un velc no somas laukā ...utt. Arī ar darba kolēģi, ja jau viņa jums teikusi par savu problēmu, var starp citu izrunāties, nu tipa Tavai tur kādai radiniecei ar tāda pat vaina un viņa lieto Tena tādas un tādas. Reklāma ir strašnaja sila.

A Tu pamēģini tā kā virsrakstā...

Mhm, tas jau ir variants...   Prātīgi. Varbūt pat nostrādā bez upuriem...

Vienkārši jāsaka: zini,manai draudzenei arī bija tādas problēmas un viņa darīja tā,lietoja to.....Draudzīgi un delikāti.

Normaala,jo tas cilveeks zin par savaam probleemaaam.

Tas tiešām nav vienkārši ..., vēl nesen nācās tepat saskarties , kad, mēģinot būt toleranta  - tiku nosaukta par salkanu diplomāti , bezmugurkaulnieci ..., pasakot ko kreftīgāku - no tā pat oponenta mirklī pārvērtos par kkādu tur durstīgu , ērkšķainu bumbu !..., tā lūk , ir ar to toleranci un tīro elpu pa laikam ...

Un reakcija kāda?

Laikam ar nelabu elpu ir visbiezaakaa saskare. es mu pateikusi....ka peedeejais laiks panjemt koshleni.

Bet kā tad var zināt, klausīsies vai neklausīsies, ja pat nemēģināsi neko teikt? A ja nu cilvēks tiešām nezina nevis vienkārši ignorē apkārtējo jūtas?

labs jautājums, jo gadījies sadzīvē to piedzīvot. Parasti atkarājās no abiem, ja otrs tevī neklausās, labāk pat nemēģināt, vai ar joku, vai saudzīgi mēģināsi, pat kā rotaļu viegli pasniegt, tā vai tā aizvainosies. Tad jau labāk nebūtu mēģinājis, atliek tik neuzkrītoši nestāvēt elpai pretī, vai uz brīdi censties neelpot otra elpu. Teikšu, ka katrā situācijā atkarīgs i no teicēja, i no tā kuram vēlies aizrādīt... Bet pateikt tieši, nav jābūt apveltītam ar lielu gudrību.

Es arī nekad nevienam neesmu atļāvusies tādas nepatīkamas atklāsmes sacīt.
Un vai to vispār ir iespējams pasacīt tā, lai otrs nejustos aizskarts?
Bet tad es atkal iedomājos - a ja nu man arī or kaut kas tāds nelabs, ar elpu vai ko citu, galu galā, jebkas, bet neviens man to nepasaka, bet es pati nezinu?

Elpa ož ne jau tikai no nelabotiem zobiem, bet tur ir kaut kas ar kuņģi, vismaz tā kaut kur tika lasīts, ar manu kaimiņieni ir tāda pati problēma, kad bij jāiet uz mūsu bērnu skolas sarīkojumiem, viņa vienmēr man centās apsēsties blakus, kaut ko stāstot, viņa ļoti tuvu centās piebāzties.........nu bij drausmīgi, bet es viņai nekad to nepateicu, man nebij tik draudzīgas attiecības....varbūt tāpēc.