«Padomju laika noziegumi tiek izmeklēti, bet Kalēja gadījums būtu pirmais no nacistu okupācijas laikiem,» raksta Vijaī Maheshwari.
       Ja Latvija pieprasīs 86 gadus vecā Konrāda Kalēja izdošanu, kā starptautiskā spiediena dēļ ir licis darīt Latvijas premjers, tad tā būs pirmā reize, kad šī Baltijas valsts mēģinās novest līdz tiesai nacistu okupācijas laikā izdarītos kara noziegumus.*
       Taču tā nebūtu pirmā reize, kad tiktu sodīti kara noziegumi, kas izdarīti 1940. gados. Tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs, Latvijā pēdējā laikā sāk tiesāt tos, par kuriem tic, ka tie ir atbildīgi par «noziegumiem pret cilvēci»** staļinistu okupācijas laikā, kas sekoja nacistu sagrāvei.
       Cītība, ar kādu Baltijas valstis ir sākušas pārmest padomju okupācijai un acīmredzamais gausums nacistu laikā izdarīto noziegumu sodīšanā, aizvaino Krievijas valdību un sadusmo lielu daļu šo valstu iedzīvotāju.
       Daudzu žīdu nogalināšanā apsūdzētais Kalējs bija apmeties Britānijā. Apvienotās Karalistes varas iestādes izraidīja viņu uz Austrāliju, kuras pavalstnieks ir Kalējs.
       Normans Penke, Latvijas sūtnis Londonā, izteicies, ka viņa valdība pieprasīšot Kalēja izdošanu gadījumā, ja pret viņu ir pietiekami pierādījumi.
       Andris Šķēle, Latvijas premjerministrs, Latvijas radiofonā izteicās: «Iesākušās diskusijas par Kalēju neuzlabo Latvijas tēlu. Ja pret Kalēju ir pietiekoši pierādījumi, tie ir jāizvērtē.» Kas neuzlabo Latvijas tēlu – un vispirms Maskavā – ir tiesas pret sarkano partizānu Vasiliju Kononovu, kas apsūdzēts latviešu deportācijās pēc nacistu sakāves. Kā antifašistiskās kustības dalībnieku kara laikā viņu apsūdz provokatoriskā darbībā – sādžu dedzināšanā, uzstājoties SS virsnieka lomā. Kā minēts, 75 gadīgais pensionārs, kura process Krievijā kļuva par iemeslu gavilēm, pavadītu atlikušo mūžu aiz restēm.
       Ir vēl citi. Alfrēds Noviks, kādreizējais Latvijas Sociālistiskās Republikas tautas komisārs, pērn nomira cietumā 88 gadu vecumā pēc tam, kad bija notiesāts par piedalīšanos vairāk nekā 60 000 cilvēku deportāciju organizēšanā. Mihails Farbtuhs, kādreizējais NKVD virsnieks no Austrumlatvijas pilsētas Daugavpils, tika notiesāts uz 7 gadiem cietumā par genocīdu pret Latvijas tautu 1941. – 1949. gadā. Igaunija pērnā gada janvārī notiesājusi 75 gadus veco Kārli Leonhardu Paulovu ar septiņiem gadiem cietumsoda, uz laiku to atliekot, par triju pretpadomju partizānu nošaušanu. Tā notiesāja arī Vasiliju Beškovu uz astoņiem gadiem cietumā par piedalīšanos četru ģimeņu deportācijā uz Sibīriju.
       Padomju laika noziegumu sodīšanā Baltijas valstis rada precedentu.
       «Ir kaudzēm atmiņu un liecību par padomju varas izdarītajiem noziegumiem,» saka Hanness Konts, Igaunijas Drošības policijas pārvaldes preses sekretārs. «Taču neviens nav sodīts. Tam nav precedenta visā pasaulē.»
       Šo procesu Konta kungs dēvē par «mēģinājumu attīrīt mūsu pagātni no tās šausmām.» Tas nav bijis viegli. Kamēr politiskā griba sodīt ir stipra, vairums to, kas padomju laikā izdarījuši noziegumus, ir vai nu miruši, vai 1991. gadā paslēpušies Krievijā. Aculiecinieku ziņojumi labākā gadījumā ir apšaubāmi, vairums arhīvu – sagrauti, turklāt nenobriedušās valdības vairījās sadusmot Krieviju.
       Tagad Baltijas valstu dalība ES nākotnē ir gandrīz garantēta, to likumdošana kļuvusi stingrāka, pieaug uzticība Krievijai un cieņa pret to – šai ziņā vērojama virzība uz priekšu. Vairāk nekā 8 cilvēki Latvijā tiek tiesāti, 4 ir notiesāti Igaunijā, vairums no tiem ir vecāki par 75 gadiem. Gada vai divu laikā abas šīs tautas cer pierādīt vēl vairāku citu vainu.
       Krievijas sūtnis Latvijā to dēvē par raganu medībām, populārais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs lūdzis Kononova pārvietošanu uz Krieviju, lai «novērstu Latvijas tiesu mehānisma pretlikumīgās akcijas, kas ir pretrunā ar vispāratzītām cilvēktiesību normām.» Viņš pievienojas Krievijas Domes aicinājumam ieviest sankcijas pret Latviju un pieprasīt nacistu noziegumu izmeklēšanu.
       Daudzi krievi ir nobažījušies, ka tiesu procesi Baltijā varētu izvērsties par kaut ko līdzīgu pretpadomju tiesu procesiem bijušajā PSRS. Ievērojot pierādījumu delikāto dabu, Igaunija gādā par to, lai neatsvešinātu savus krieviski runājošos iedzīvotājus. Tā izšķiras par nosacītiem sodiem, piespriežot tos vairumam cilvēku, kas ir vecāki par 75 gadiem.
       «Mēs esam nomierinājušies, mums nevajag atriebes,» saka Konta kungs.
       Latvieši ir stingrāki, piespriežot cietumsodus notiesātajiem sarkanajiem partizāniem un turot tos cietumā līdz tiesai.

       * Padomju laikā tas tika darīts ar apskaužamu cītību.
       ** Oriģinālā šie vārdi likti pēdiņās.

Vijaī Maheshwari, «Financial Times», 10.01.2000.
No angļu valodas tulkojusi
Lībiešu Māra

       Tulkotājas komentārs:
Šķiet, ka Rietumos, demokrātijas, brīvības, vispārcilvēcisko vērtību un cilvēktiesību citadelē, vislielākā godā ir tā pati dubultmorāle, kuru ar tādu dedzību pārmet citiem: sodīt tos, ko tur aizdomās par piedalīšanos holokaustā pret neapšaubāmi daudz cietušo žīdu tautu var un vajag pat tādā gadījumā, ja cilvēka vainai nav konkrētu pierādījumu vai tie ir nepietiekoši. (Kalēja piedalīšanos holokaustā apšauba pat tāda autoritāte kā izcilais holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis.) Turpretī attiecībā uz krievu okupācijas laikā izdarītajiem noziegumiem apšaubāmi ir pat aculiecinieku ziņojumi. Patiesībā nebūtu ko brīnīties nedz par Vīzentāla centra aktivitātēm, nedz par vidusmēra rietumnieku nezināšanu un nevēlēšanos zināt, kā arī par Jehuda Berna Josifa sniegto interviju laikrakstā «The Daily Telegraph», kurā pausta doma, ka Konrādu Kalēju ir jāspīdzina, un izteikta gatavība finansēt viņa iznīcināšanu no personiskajiem līdzekļiem. (Nav zināms, vai par šiem vārdiem Jehudu Bernu Josifu kāds gatavojas saukt pie atbildības.) Izbrīnu rada valsts pirmo amatpersonu gatavība mest akmeni uz cilvēkiem, kuru saukšanai pie atbildības pat VDK neatrada pietiekamu pamatu. Ceļošana kā vainas pierādījums... Vai Eiropas vietā virzāmies uz trīsdesmito gadu Padomiju?

Avots: http://home.parks.lv/latvietis/03_31j_febr/lapa5.htm