* Es zinu Rozes vārdu, * es zinu, kā Rozi sauc. * Es klausos, * kā Avotā skan * tās medus un sudraba stīgas, * kas mani pie Tevis tur. * Es klausos, * kā manas bites dzied, * uz siltu vasaru skrienot, * ar Tavu vārdu mani pie katras puķes sienot. * Es redzu, * ka lūgšanas manas * ir Debesis atvērušas * un bites manas tur tavējās sastapušas. * Es tagad zinu, kā Rozi sauc.
                                                                      /Ildze Magone/