Vērtējot 11.01. 2000. Latvijas TV raidījumā «Mūsu cilvēks» interviju ar Latvijas ebreju kopienas vadītāju Krupņikovu, jāatzīst, ka daži šī kunga izteicieni bija vienkārši nekorekti.        Piemēram, dāņu un latviešu leģionu salīdzinājums. Dāniju nekad nebija okupējušas boļševiku ordas, tās pilsoņi netika spīdzināti, nošauti, izsūtīti. Tos dažus tūkstošus, kas karoja vācu pusē, var uzskatīt par dzimtenes nodevējiem, jo vācu armiju Dānijā nesagaidīja kā atbrīvotājus, kā tas notika Latvijā. Veltīgi ir pārmetumi par 16. martu – Leģiona atceres dienu. Leģionāri necīnījās par Lielvāciju, bet gan aizstāvēja savu zemi un tautu pret krievu okupantiem, kas jau reiz bija parādījuši savu dabu. Leģiona atceres dienu iespējams izsvītrot no kalendāra, taču ne no tautas atmiņas.
       Ebreji gadu desmitiem apraud savas tautas slaktiņu, taču kā velns no krusta vairās pieminēt tos savus tautiešus, kuri veica ne mazākus šausmu darbus sestdaļā planētas. Daudzi lielākie un sīkākie bendes PSRS bija pilnīgas vai daļējas ebreju izcelsmes cilvēki:
       Ļeņins, Kaganovičs, Jagoda, Trockis, Berija, kā arī lielie Baltās – Baltijas jūras kanāla un GULAGa speciālisti Naftāls Frenkelis, Matvejs Bērmans, Jakovs Rapoports. Nav gadījies dzirdēt, ka Izraēla atvainotos bijušajām PSRS republikām par savu tautiešu nodarījumiem komunistu valdīšanas laikā. Vai tie neskaitās noziegumi pret cilvēci? Vai arī tā ir bijušās PSRS iekšēja lieta?
       Baigajā gadā Latvijā Simons Šustins un Mozes Citrons nebūt nebija vienīgie šīs daudzcietušās tautas pārstāvji, kas sadarbojās ar okupantiem.Pēc N. Lifšica liecības ~ 45% čekas darbinieku bija ebreji. Ne vienā vien atmiņu stāstā lasīts, ka čekā pratinātājs bijis ebrejs. Ne jau eņģeļa izskatā. Tāpēc vien bija vajadzīga savā laikā lielu troksni sacēlušās grāmatas «Baigais gads» atkārtota izdošana. Katrai tautai ir jāzina sava vēsture, ieskaitot visnepatīkamākās lappuses, citādi tai nebūs nākotnes. Nav jābrīnās par Konrāda Kalēja izraidīšanu no Kanādas un ASV. Ir zināms, kāds kapitāls nosaka toni šajās valstīs. Patīkami, ka Austrālija pagaidām pretojas šim spiedienam. Taču cik ilgi? Atzīt kādu par noziedznieku drīkst tikai tiesa, kā to Krupņikovam gan vajadzētu zināt. 19.01. Latvijas Radio I programmas raidījumā «Kāpnes» LNKB priekšsēdis Nikolajs Romanovskis izteicās, ka iespējams, Semjons Šustins vēl ir dzīvs. Kāda ir Krupņikova attieksme pret Šustina un kompānijas iespējamo saukšanu pie atbildības?
       Nav jēgas katrā vārda galā atkārtot: «Eiropā mūs nesapratīs.» Mums bija desmit gadu laika, lai izskaidrotu Eiropas birokrātiem elementāras vēstures patiesības, kā to savā laikā centās darīt Latvijas bijušais ārlietu ministrs Georgs Andrejevs. Iespējams, tādēļ viņš zaudēja ministra posteni – čekas maisi bija vienīgi iegansts.

Andrejs Liecis
2000.g.
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/03_31j_febr/lapa5.htm