Pa kāpām skaistā pavasara rītā iet daiļa meitene. Pēkšņi aiz kāpas atskan liega, maiga mūzika. Meitene kā apburta iet pāri kāpai un ierauga baltu, debešķīgi skaistu villu. Mūzikas apburta meitene pieiet pie vārtiņiem un atver tos. Mūzika turpina skanēt arvien skaļāk un smeldzīgāk. Nespējot pretoties skaņu burvībai, meitene atver durvis un ieiet villā. Tur viņa redz milzīgu, gaišu halli, baltu flīģeli un neliela auguma vīreli pie tā. Meitene nostājās aiz klavierēm, kādu brīdi elpu aizturējusi klausās un tad izdveš: "Spēlējam, MAESTRO". Večuks pagriežās, saberzē rokas un nomukšķ: "Nuja, pisamies pa lēnām".